Mēslu vairs nav tik daudz

Sestdien notika festivāls Lido zivis Kuldīgā jeb pavasara palu šovs, kā tas iesaukts teju pirms 20 gadiem, lai tūrisma sezonu atklātu vēl pirms tās oficiālā datuma (tolaik tas bija 15. maijs), jo vimbas virs Ventas rumbas jau sparīgi lēkāja. Tiesa, zivīm cilvēku kalendārs nav saistošs – tām svarīga dabas dziņa un laikapstākļi, kas ik gadu vienā un tajā pašā laikā mēdz būt ļoti atšķirīgi. Bet cilvēki plāno, un tie, kurus interesē palu šovs, jau labu laiku iepriekš kalendārā iezīmē, ka aprīļa pēdējā sestdienā jātraucas uz Kuldīgu. Pāris gadu vēlāk pēc Kuldīgas tradīcijas iedibināšanas rīdzinieku domubiedru grupa projektā Pēdas sadomāja, ka tieši šajā laikā vides aizsardzības nolūkos jārīko Latvijas Lielā talka. Organizatorus atbalstīja tādas ietekmīgas institūcijas kā toreizējā Vides ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, Valsts prezidenta kanceleja, Latvijas Valsts meži, inteliģences pārstāvji u.c. Taču Lido zivis atceltas netika – neba nu tāpēc Kuldīga paliks netīrīta. Sakopties var jau iepriekš, tas pat ir vēlams un visus šos gadus veiksmīgi arī notiek.

Arī šogad vietnes Talkas.lv kartē Kuldīgas novadā bija iezīmētas daudzas vietas. Iespējams, ka divtik vairāk netika publiski norādītas, bet talka notika. Organizatori jau arī agrāk neuzsvēra, ka Latvijas apzinīgajiem iedzīvotājiem kaut kur jāiet atkritumus (lasi – citu mēslus) vākt tieši noliktajā datumā. Izpaliek vien tā seno laiku talkas būtība – nākam kopā vienā dienā izdarīt ražīgu darbu. Lielā talka pēc idejas ir balstīta tautas tradīcijās, bet darbojas ar mūsdienīgām metodēm. Senāk bija kulšanas, kartupeļu, siena un vēl citas talkas. Bija arī mēslu talkas, bet tās nu nepavisam nav salīdzināmas ar šodienas atkritumu mēšanu no mežiem, pilsētu parkiem, upju un ezeru krastiem.

Ieskatoties pirmo gadu statistikā (Talkas.lv), tagad teju šausminošs šķiet Lielās talkas laikā savākto atkritumu tonnu skaits. Par šīgada talkā paveikto precīzu datu vēl nav, bet provizoriski redzams, ka tās vairs nav tikai pārprastās mēslu talkas. Jā, kaut kur ļaudis sagrāba vecās lapas, nojauca kādu šķūnīti, iztīrīja gravu, sakopa senu pilskalnu. Bet arī stādīja kokus, labiekārtoja apkārtni. Izskatās, ka Lielās talkas organizatores Vitas Jaunzemes vēlme jau sākusi piepildīties un cilvēki arvien vairāk saprot: paši esam dabas daļa. Un piedomā pie vides piesārņojuma cēloņiem, lai mazāk jācīnās ar sekām.