Ēdolē pirmo gadu tikai viens kolektīvs

„Bērnu mums Ēdoles skolā ir maz, tāpēc kolektīvā dejo arī tie, kas mācās citur, bet kuru vecāki šeit dzīvo vai ir dzīvojuši,” stāsta Ēdoles pamatskolas 1.–4. klases deju kolektīva Stārķēni vadītāja Inese Poriķe. Dziesmu svētkiem te gatavojas 18 dalībnieku: desmit meiteņu un astoņi zēni.

Grūtāk ar ritmu un sadejošanos

„Repertuāru sākām apgūt pagājušogad. Tas nav no vieglajiem, bet bērni un skolotāji cenšas,” uzsver I.Poriķe. Izveidot kolektīvu bijis pagrūti: „Mums ir arī bērni no 5. klases, jo žūrija to atļauj. Viņi repertuāru apguva jau pagājušogad 4. klasē un tagad turpina. Daži mācās Kuldīgas Centra vidusskolā. Uz Dziesmu svētkiem grib tikt visi.”

Par skati 12. martā Kuldīgas kultūras centrā viņa bija satraukusies: „Arī bērni satraucas. Žūrija ir prasīga – to, ko semināros teikusi, skatē prasa. Vērtējums atkarīgs no tā, kā sastājas zvaigznes, cik labi bērni atpūtušies un kāda veselība. Šonedēļ viena mamma atsūtīja ziņu, ka meita saslimusi. Klupšanas akmens varētu būt ritma izjūta un precizitāte soļos, taču tur neko darīt nevar – dejot nāk ļoti dažādi bērni gan ar ritma izjūtu, gan bez tās. Auguma starpība arī ir no svara – mums ir gan ļoti mazi, gan 4. klases bērni, kas izauguši gari. Zinām, ka vienmēr var labāk un ka mums tā ir sadancošanās.

Daudzi dejotāji vēl arī dzied, brauc uz Kuldīgu sportot, tāpēc uz mēģinājumiem ne vienmēr ir visi. Cits visu gadu mēģinājumu apmeklē tikai reizi nedēļā. Tāpēc strādājam arī sestdienās un skolēnu brīvlaikā. Brīvdienās gan ir visi, jo paši grib sadancoties un tikt uz svētkiem. Gandrīz visi dejo no mazotnes. Tiem, kuri sākuši pirmo gadu, deju solis nav tik spēcīgs, taču galvenais, ka ir gribasspēks.”

Svētkiem dalībnieki mācās trīs dejas – divas obligātās un Sudmaliņas, kas visiem jādejo noslēgumā. Gatavojot tikai 1.–4 . klases pamata repertuāru. Atbilstību un grūtības pakāpi vadītāja vērtē tā: „Pirmā deja Kur tad tu šāda vecuma bērniem ir piemērota, bet Kalu, kalu kājiņu ir diezgan smaga.”

Māca vairākās paaudzēs

I.Poriķe Ēdoles pamatskolā strādā 40 gadus, un deju kolektīvi bijuši visos Dziesmu svētkos: „Esmu braukusi gan ar vairākām Ēdoles grupām, gan Alsungas bērniem. Esmu strādājusi arī ar pieaugušajiem, un uz Deju svētkiem vienmēr esam braukuši. Kādreiz Ēdolē bija jebkura vecuma deju grupas. Tagad skolēnu kolektīvā ir bērni tiem, kuri agrāk paši pie manis dejojuši.”

Vai bērnu attieksme pret Dziesmu svētkiem nav mainījusies? „Ēdoles pamatskolā svētkiem vienmēr gatavojušies divi vai trīs deju kolektīvi, bet pašlaik tikai viens. 5.–9. klase dejot tautas dejas vairs negrib, un tas arī ir smags darbs, nevis izklaide. Tāpat kā jebkur – mūzikas skolā vai sportā – pamatā ir smags darbs.”