Piektdiena, 14. marts
Vārda dienas: Matilde,  Ulrika

Kuldīdzēni ir aizrautīgi un nebaidās ne no kā

Raksta autors: Lailas Liepiņas teksts un foto

12:44 - 13.03.2025

Kuldidzani 1
Kuldīdzēnu 2.–4. klases grupa ar deju Kur tad tu?, kas paredzēta lielkoncertā Es atvēru Laimas dārzu stadionā Daugava.

„Mans galvenais mērķis – lai bērni to var piedzīvot: atrasties svētkos, būt uz laukuma lielā masā, nakšņot skolā,” saka I.Zeberiņa Kuldīgas pamatskolas deju kolektīva Kuldīdzēni 2.–4. klases grupas skolotāja Ance Gulbe.

Nāk paši un ar prieku

Skolēniem tautas dejas Ance māca astoto gadu un pati ir vidējās paaudzes kolektīva Bandava dejotāja: „Mana pieredze sākās augstskolā, kad dejas pedagoģiju studēju Rīgas Pedagoģiskajā institūtā. Tad pārkvalificējos uz tautas dejām. Bērnu Dziesmu un deju svētkos neesmu piedalījusies, tikai pieaugušo, un kopā ar skolēniem šī būs pirmā pieredze arī man. Strādāt ar bērniem man ļoti patīk.”

Skolā tautas dejas ir pulciņš, kurā var nākt jebkurš. Kuldīdzēniem ir trīs sastāvi. Ance skaidro: „Ir tādi bērni, kas dejo ilgāk, jau no 1. klases, citi sāka pirms mēneša, jo es atļauju pievienoties jebkurā laikā un jebkurā vecumā. Lai nāk, attīsta sevi un gūst prieku no tā, ka viņi ir šeit!” Skolotāja uzskata, ka katrs bērns pelnījis iespēju izbaudīt gandarījumu par deju. „Liels prieks redzēt, ka dejo arī tie bērni, kuriem ikdienā jāsaskaras ar dažādām grūtībām. Viņi to dara ar prieku!”

Skolotāja raksturo kolektīvu: „Kuldīdzēni ir skaļi, ne no kā nebaidās un ļoti, ļoti aizrautīgi.” Gribētāju esot daudz, un šeit nav tā, ka grūtāk atrast zēnus: „Mums vienmēr bijis otrādi – puišu ir vairāk, bet tā ir mūsu skolas specifika. Dejošana šeit nav spiesta lieta, un bērni paši prasa, vai var nākt. Pat koncertā viena meitene pienāca un jautāja:

„Skolotāj, es gribu dejot. Vai varu?” Jā, protams! Mans mērķis ir tāds, lai viņi kaut ko iegūst, rod prieku un lai viņiem dzīvē ir kāds papildu pienesums.”

Bez vecākiem nekādi

Ance būtu priecīga ar Kuldīdzēniem svētkos piedalīties. Lai viss izdotos, domāts par katru detaļu. Skaistos tautastērpus gādā skola, vai iespējas tiek meklētas projektos. Nodarbībās klavieru pavadījumu spēlē koncertmeistare Lauma Berkina. Viņa arī palīdz bērnus uzpost koncertiem. „Šovakar esmu arī par ģērbēju,” viņa nosmej.

Liels atbalsts esot audzēkņu vecāki, slavē Ance. „Viņi ļoti, ļoti interesējas un piedalās, bērni ir sapucēti. Par tautastērpu jārūpējas – jāmazgā, jāgludina; ja vajag jālabo, jāsašuj. Un tas vienmēr ir izdarīts.” Vecākiem ir sava vatsapa grupa, kurā informācijas apmaiņa ir aktīva. „Šodien, kad mums ir sadejošanas koncerts, viena mamma rakstīja, ka nevar paspēt sapīt bizes. Cita atbildēja: „Viss kārtībā – es izdarīšu, sapīsim.” Mammas viena otrai palīdz. Tas priecē.”

Kad dažādu kolektīvu koncerts Danči sniegā I.Zeberiņa Kuldīgas pamatskolā beidzies, bērni sapucējušies un smaidīgi dodas mājup. Ik pa brīdim kāds pieskrien, apskauj kolektīva vadītāju un saka: „Atā, skolotāj!”

Atbildēt