Vai Dziesmu svētku nozīme skolēnu acīs zudusi?

Kuldīgas novadā Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas vairāk nekā 1100 skolēnu un vairāk nekā 75 kolektīvi: kori, vokālie, instrumentālie un vokāli instrumentālie ansambļi, kamerorķestris, popgrupas, tautas deju kolektīvi, folkloras kopas, teātra kolektīvi, vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas, vides izziņas un citu pulciņu audzēkņi. Ar tiem strādā 40 pedagogu no 20 pašvaldības iestādēm.

Līdz šim esmu intervējusi pāris koru un tautas deju kolektīvu un uzzinājusi, ar kādām grūtībām sastopas pedagogi un ko par svētkiem un repertuāru domā audzēkņi. Salīdzinot ar laiku, kad pati vēl dziedāju pamatskolas korī pirms 12 gadiem, tagad attieksme noteikti ir mainījusies. Tolaik skolas korī dziedājām visi, kas varēja noturēt meldiņu, un nebija tādas domas: neiet dziedāt tāpēc, ka negribu vai tas nav stilīgi. Mēģinājumus apmeklējām visi, koris bija gan kā mācību stunda, gan atpūta, lai piedziedot atvilktu elpu un pēc stundām atgūtu enerģiju. Valdīja liela konkurence, jo koris bija katrā skolā un, gatavojoties skatei, pārņēma sajūsma un azarts sacensties un būt labākajiem.

Tagad koris skolās vairs nav obligāts. Kā stāsta mūzikas pedagoģe Jana Paipa, daudzus nākt dziedāt ir jālūdzas. Kultūras centra jauniešu kora Lai top! kormeistare Ance Jankovska uzskata, ka pie vainas varētu būt pandēmijas laikā nenotikušie Dziesmu svētki. Arī es tam piekrītu. Kopš pēdējiem skolēnu Dziesmu svētkiem pagājis pārāk ilgs laiks. Tie, kuri uz svētkiem gatavojas braukt tagad, ir auguši grūtā laikā attālinātajās mācībās, noslēgti viens no otra, bez kopābūšanas dziesmā vai dejā. Kad pandēmija beidzās, atgriezties skolā bija grūti, jo domāšana daudziem jau bija mainījusies, tāpat arī pašdarbības kolektīva kodols izjucis.

Šogad tādu dziedātāju, kuri svētkiem gatavojas, visā Latvijā ir ļoti maz. Turpretī dejotāju netrūkst, jo šie kolektīvi ir teju katrā skolā. Nesen intervēju Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas 5.–9. klases deju kolektīvu Austriņa, un vairāki jaunieši atzina: dejot īpaši nepatīk, taču viņi to dara tāpēc, lai neiegāztu savu skolu un klasi. Pārus izveidot bijis ļoti grūti – kolektīva vadītājai un arī klases audzinātajai jāliek lietā audzināšana, jāizskaidro un skolēni jāpārliecina par to, cik šie svētki ir nozīmīgi. Paši audzēkņi uz jautājumu Kāpēc vēlies tur braukt? bieži atbild: lai labi pavadītu laiku ar kolektīvu, iepazītu vienaudžus, būtu jauni piedzīvojumi. Bet reti kurš saka: lai izjustu šo svētku būtību, vienojoties dziesmās un dejās.