Tehnoloģijas mainās, paradumi ne

Kā ģimenēs veidot veselīgus digitālos paradumus, lai radītu labāku ietekmi uz bērniem? Par to nesen lasīju Latvijas Sabiedrisko mediju tīmekļvietnē. Interesantākais, ka problēma – bērnu pārliekā aizraušanās ar kādu nodarbi – eksistē teju pēdējos 200 gadus. Proti, pēc vecāku domām, mūsdienās bērni pārāk daudz lieto mobilos telefonus un planšetdatorus, bet 18. gadsimtā viņi pārāk daudz lasījuši grāmatas.

Latvijas Universitātes pētnieka, klīniskā psihologa Edmunda Vanaga rakstā minēts: pirms vairāk nekā simt gadiem pasaules laikrakstos tik tiešām diskutēts, ka bērni lasa pārāk daudz. Noraizējušies vecāki un skolotāji bažījušies, ka bērni par daudz aizrāvušies ar grāmatu lasīšanu, bet tas viņus novērš no nopietnākiem darbiem un rada nepareizus priekšstatus par dzīvi. ASV Kanzasas štata bibliotekāre Laura Grosa oficiālajā laikrakstā 1900. gada martā paudusi neizpratni, ka „pat sestdienās bērnu straumes plūst uz centrālo bibliotēku”, lai tiktu pie jaunas grāmatas. Novērojumi skolās liecinot, ka „bērni paslepus stundu laikā zem galdiem lasa grāmatas, kas uzliktas uz ceļiem”, un tas nepavisam neesot labi. Rūpēs par bērnu veselību bibliotekāre Grosa cer, ka situācija mainīsies uz labo pusi un „vecākiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai viņu bērni nelasa pārāk daudz”.

Tā kā esmu dzimis 21. gadsimtā, no savas bērnības atceros: mamma mani šaustīja par to, ka pārāk daudz skatos televizoru vai arī filmas DVD formātā. Kad sāku iet skolā, pēc stundām bieži gāju pie mammas uz darbu sēdēt pie brīva datora un ilgas stundas līdz pat viņas darbdienas beigām pavadīju internetā, tostarp tādā mājaslapā kā Draugiem.lv.

Tagad novēroju: mana māsa savam dēlam bieži aizrāda par to, ka viņš telefonā vai planšetdatorā pārāk daudz skatās video. Es jau kādu laiku šim procesam sāku vilkt paralēles: tehnoloģijas mainās, bet problēma paliek tā pati.

E.Vanags skaidro, ka atšķirībā no agrākajiem laikiem viedierīces piedāvā daudz personiskāku un mobilāku pieredzi: tās var lietot jebkurā vietā un laikā, radot grūtības lietošanu līdzsvarot. Pētījumi ASV liecina, ka 8–12 gadus veci bērni dienā pie ekrāniem pavada vidēji 5,5 stundas, bet pusaudži (13–18) pat 8,5 stundas.

Doma skaidra: vecākiem jādomā, kā šo laiku, ko atvases pavada viedierīcēs, aizstāt ar kaut ko citu. Kad bērnībā pārāk daudz skatījos televizoru, man bija jādodas spēlēties laukā. Tāpat arī gāju uz pulciņiem, piemēram, jauniešu teātri.