Kuldīga pārsteidz ar iedvesmojošiem stāstiem

„Vēlējos apskatīt, kā pēc pusotra gada, kopš pilsēta ir UNSECO Pasaules mantojuma sarakstā, šeit norit darbi, uzzināt par plāniem saistībā ar Eiropas kultūras galvaspilsētas projektu, kurā Kuldīgas novads ir partneris Liepājai un Dienvidkurzemes novadam,” vakar darba vizītē Kuldīgā sacīja kultūras ministre Agnese Lāce.

„Svarīgi būt kultūrizglītības iestādēs, satikt vietējos nevalstisko organizāciju (NVO) partnerus. Šeit ir veiksmīga sadarbība ar vairākām institūcijām visās jomās, kurās Kultūras ministrija strādā. Tādas vizītes ir ļoti nozīmīgas – redzēt, kā darbs notiek, dzirdēt pieredzes stāstus par iedzīvotāju iesaisti restaurācijā un kultūras mantojuma uzturēšanā. Tiešām ļoti iedvesmojoši.”

Pēc tikšanās ar pašvaldības vadību un speciālistiem ministre iepazina vecpilsētu, viesojās restaurācijas centrā, koprades vietā Adatu fabrika un mūzikas skolā, tikās ar Kurzemes NVO pārstāvjiem.

Tirgus telts iedarbojas

Restaurācijas centra vadītāja Ilze Zariņa atskatījās vēsturē: „Ideja restaurēt Kuldīgai ir svarīga. Ko darbnīcā darām? Glābjam īpaši vērtīgās koka būvgaldniecības detaļas, īstenojam vēsturisko durvju glābšanas programmu, atjaunojam arī logu slēģus, verandas, jumtu detaļas.”

Vislielāko popularitāti guvusi ikgadējā logu restaurēšanas akcija, kurā iesaistās iedzīvotāji. I.Zariņa turpina: „To rīkojam vairāk nekā 15 gadus. Sākums nemaz tik optimistisks nebija – pirmajā gadā neatnāca neviens. Meklējam dažādas metodes. Uzcēlām telti šķērsām pāri gājēju ielai – varbūt kāds ieinteresēsies, kas tur notiek. Norvēģu partneri smējās, ka mums tapusi tirgus telts. Tas nostrādāja! Par šo ideju saņēmām Latvijas Inovāciju balvu. Trešajā gadā atnāca 30 ģimenes.”

Kultūras ministre A.Lāce sacīja: „Tiek domāts par nākamo Norvēģijas programmu un sabiedrības iesaisti kultūras procesos. Būs Eiropas kultūras galvaspilsētas gads (2027.) – būtu jāveido starptautiskas meistarklases, un šo labo piemēru par sabiedrības iesaisti varēs izcelt.”

Pavasarī piecu dārzu maršruts

Kuldīgā domā arī par tradicionālo dārzu kultūru. I.Zariņa: „Sākām ar dārzu restaurācijas centra pagalmā. Tagad ir izveidoti pieci un tapis dārzu maršruts, ko atklāsim 10. maijā.” Būvvaldes vadītāja Jana Jākobsone papildina: „Redzam, ka cilvēki savos pagalmos saimnieko. Padomju laikā tie bija pārvērsti par koplietošanas pagalmiem un transporta stāvvietām. Tagad mūsu darbs ir parādīt, kādi ir piemērotie stādījumi, puķes. Tas nemaz nav tik sarežģīti.”