Trešdiena, 5. februāris
Vārda dienas: Daila,  Veronika,  Dominiks

Palīdzēs tiem, kuri no dzīves atvadās

Raksta autors: Jēkaba Aleksandra Krūmiņa teksts un foto

07:10 - 24.12.2024

Hospiss Kuldiga
Atklāšanas dienā kā Kuldīgas hospisa brīvprātīgie bija pieteikušies jau 20 cilvēku. Ar ziediem – koordinatoreLiene Stepena.

Lai smagi slimos pacientus iepriecinātu ar gardumiem, ar viņiem aprunātos un sniegtu emocionālu atbalstu, Kuldīgas slimnīcas terapijas nodaļā vismaz reizi nedēļā notiks organizācijas Hospiss LV labdarības akcija Svētku galds.

Pagājušonedēļ sirsnīgā atklāšanā piedalījās slimnīcas personāls, hospisa brīvprātīgie un organizācijas pārstāvji no Rīgas un Ventspils. Ar muzikālu sveicienu pārsteidza daudzu iemīļotais dziedātājs Renārs Kaupers, kurš pēc tam kopā ar brīvprātīgajiem devās pie pacientiem.

Viss izdevies

Brīvprātīgo koordinatore, slimnīcas fizioterapeite Liene Stepena stāsta: „Par fizioterapeiti te strādāju divus trīs gadus. Iepriekš biju hospisa brīvprātīgā Ventspilī. Tolaik tā bija vienīgā Kurzemes slimnīca, kurā ir brīvprātīgie. Man jau galvā bija doma veidot komandu Kuldīgā, bet skaļi to izteica slimnīcas valdes priekšsēdis Andris Aniņš – iniciatīva nāca no viņa. Viņš uzzināja, ka esmu brīvprātīgā Ventspilī, un teica, ka vēlas to realizēt šeit.

Man ir svētku, cerību un atbalsta sajūta, jo liekas, ka viss izdevies. Jau atklāšanas dienā pieteikušies 20 brīvprātīgo, piecas meitenes nokārtojušas testu un jau dodas uz nodaļu pie pacientiem. Skaits vēl aug, un, ja esam vairāk, varam katram pacientam veltīt vairāk laika. Par apmeklējumu vienosimies grupas čatiņā.”

Parūpēties ne tikai fiziski vien

Kuldīdzniece, hospisa brīvprātīgā Jūlija Keizerova stāsta: „Man patīk par citiem rūpēties jau no bērnības – sāku ar dzīvniekiem. Ģimenē ļoti slima bija oma. Redzēju, cik ļoti viņai nepieciešamas ne tikai fiziskās rūpes, bet arī uzmanība un klātbūtne, – tas bija viens no iemesliem pieteikties. Atklāšanas dienā jau esmu kursa vidū – pa divām trim stundām dienā jāklausās lekciju ieraksti jūtūbē. Mana darba grafiks ir elastīgs, tāpēc ar brīvprātīgo darbu varēšu apvienot. Atklāšana ir fantastiska: cilvēki ļoti patīkami, viss labi organizēts, un tas dod cerību, ka viss mainīsies uz labu.”

Sāpīgi, bet jārunā

Organizācijas Hospiss LV brīvprātīgo darba koordinatore Rīgā Sintija Reinberga skaidro: „Hospiss ir labdarības organizācija, kas aizstāv tās ģimenes un tos cilvēkus, kurus skārusi nedziedināma slimība un kuri atrodas savas dzīves beigu posmā. Šī aprūpe paredzēta paliatīvās aprūpes beigās, kad medicīna palīdzēt vairs nevar un ir skaidrs, ka ilgāk par sešiem mēnešiem cilvēks nedzīvos. Brīvprātīgie iet uz slimnīcām, piedalās pasākumos, kuros nāves tēmu aktualizējam, jo uzskatām, ka par to vajag runāt tad, kad jūtamies labi, kad esam vēl jauni un spēcīgi.

Mācības klātienē jau notikušas, un no tām ir ieraksts. To brīvprātīgajiem izsūtām, un tas ir ļoti labs, akreditēts kurss, ko vada nevis vienkārši lektori, bet nozares eksperti: kapelāni, psihiatri, paliatīvās aprūpes ārsti ar lielu pieredzi. Tēmas ir dažādas: kā ar cilvēkiem runāt par miršanu, kādiem posmiem viņi iet cauri, kas notiek slimnīcās.”

Vissmalkākā sagaidīšana

S.Reinberga turpina: „Esmu tik priecīga, ka brīvprātīgo grupa Kuldīgā izveidojās, jo šī man ir mīļākā pilsēta Latvijā. Esam jau devušies pie brīvprātīgajiem citur un redzam, ka šeit ir vissmalkākā sagaidīšana, visvairāk brīvprātīgo, ir ēdieni, kafija, koncerts, visi ir smaidīgi un starojoši. Esam pārsteigti! Liene sevi jau parādījusi kā superīgu brīvprātīgo. Priecājos, ka jums būs tāda koordinatore.”

Priekā un pateicībā

Dziedātājs R.Kaupers teica: „Par hospisu uzzināju pirms dažiem gadiem, pateicoties Lienei un viņas draugam Mārim. Kad Liene uzaicināja ciemos šajā skaistajā brīdī, es, protams, teicu , neskatoties uz iedzimto kautrību. (Smejas.) Dziedu priekā un pateicībā par to, ko brīvprātīgie dara.”

Atbildēt