Lai vilki nesaplosa visas aitas

Arvien biežāk dzirdēts par vilku uzbrukumiem aitu saimniecībās, turklāt par visiem pat netiek ziņots. Aitkopji norādījuši, ka šo Eiropas Savienībā aizsargājamās lielo plēsēju dēļ nozarei draud iznīcība.

Kurzemnieka publikāciju sērijā Cilvēks un drošība šoreiz par lauksaimniekiem, īpaši lopkopjiem svarīgu tematu – vilku postošajiem uzbrukumiem.  

Kāda ir izplatība Latvijā, vai to vajag ierobežot, ko var darīt mednieki, kā postījumus novērst?

“Agrāk vilkiem pietiekama barības bāze bija mežā, bet tad uznāca Āfrikas cūku mēris, mežacūku skaits strauji samazinājās, dažviet populācija gandrīz izzuda. Vilks sāka pastiprināti ēst briežus un pievērsās mājlopiem,” stāsta mednieku kluba Rudupe vadītājs Gunārs Freimanis.

Kas medniekus motivē iet uz vilkiem? Valsts meža dienesta (VMD) Kurzemes virsmežniecības medību inženieris Jānis Okmanis atzīst: “Viens ir mērķis saglabāt vai līdzsvarot sugu populāciju. Otrs – līgums ar zemes īpašnieku par medību platības izmantošanu. Diemžēl pie mums par medījamo meža dzīvnieku postījumiem kompensācijas nemaksā. Cik zinu, Igaunijā un Lietuvā tas tiek darīts.”

Ēdoles zemnieku saimniecības Mežoki īpašnieks Kristaps Melbārdis: “Kad vilks daudzās valstīs sāka izzust, to noteica kā aizsargājamu. Priecājās, kad atkal parādījās, bet nu jūt, ka pieaugums sāk apdraudēt.”

Ilmārs Tīrmanis, dabas pētnieks, uzskata: “Ja nav sniega, pēdas grūti sameklēt. Jāizpēta, kur vilki tiešām uzturas, un limits jāsadala pēc tā.”

Lasiet vairāk rītdienas, 10. decembra, numurā!