Vai latviešu valodai draud briesmas?

15. oktobris Latvijā tika svinēts kā Valsts valodas diena, uzsverot, ka viena no valstiskās un nacionālās piederības pamatvērtībām ir valoda.

Riski, bet ne briesmas

1. Dite Liepa, valodniece, Rīgas Stradiņa universitātes docente, Latvijas Universitātes pētniece:

– Es neizmantotu tik pārspīlētu saukli, ka latviešu valoda ir briesmās. Tas atgādina Lūcijas Garūtas kantāti Dievs, Tava zeme deg. Protams, nav jau mums valsts valodas lietojumā viss kārtībā. Varbūt Kuldīgā ne tik daudz, bet lielajās pilsētās daudzi latviešu valodu nesaprot vai arī nemaz negrib to lietot. Valsts valodas diena ir diezgan jauna tradīcija – 2021. gadā to ierosināja toreizējais Valsts prezidents Egils Levits. Tajā laikā tika rīkoti pasākumi, bet pagaidām nav izveidojušās spēcīgas tradīcijas, ko šajā svinamajā dienā darīt.

Briesmas valodai nedraud, bet dažādi riska faktori pastāv. Viens no tādiem – migrācija. Nepārtraukti tiek runāts, ka Latvijā pietrūkst darbaspēka. Tātad, ja latviski runājošo nepietiek, iebrauks viesstrādnieki no ārvalstīm. Tāpat latviešu valodas nozīmi samazina izbraukšana no valsts. Manuprāt, tikai neliela daļa emigrējušo ģimeņu savus bērnus sūta diasporas tā sauktajās sestdienas vai svētdienas skoliņās. Daudzi pat apzināti izvēlas latviski nerunāt, lai ātrāk iekļautos tajā valstī, uz kuru aizbraukuši. Ir novērots, ka jaunajā paaudzē daudzi priekšroku dod, piemēram, spāņu, nevis dzimtajai valodai, jo ir priekšstats, ka pasaulē tālāk var tikt ar labām svešvalodu zināšanām. Tas ir akmens to vecāku dārziņā, kuri bērniem mācījuši, ka ar latviešu valodu viņi nekur netiks. Ir jau arī daudzas ģimenes, kurās labas latviešu valodas dzirksts saglabājusies.

Anglicismi jauniešu sarunās mani tik ļoti neuztrauc, bet lielākās bažas rada tie, kuri izvēlas latviski vispār nerunāt. Riska faktors ir arī prasība pēc krievu valodas zināšanām, stājoties darbā, bet tagad ir sākts to risināt. Pēdējos gados daudzi jautājumi ir sakārtoti, bet tas nenozīmē, kas viss ir vislabākajā kārtībā. Uzlabojumi vēl vajadzīgi, taču galvenais – tas atkarīgs no mums pašiem, īpaši no jaunās paaudzes.

Jārūpējas ir

2. Zanda Miķelsone, V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja:

– Mācīties latviešu valodu vairāk ir motivēti vidusskolēni, jo pamatskolā interese ir viduvēja. Daudz atkarīgs no skolotāja: ja viņš, kā saka, prot savā mācību priekšmetā izmest āķi, tad bērni aizraujas. Dažkārt, darot kaut ko radošu, skolēni pat neaizdomājas, ka tā mācās latviešu valodu. Mūsdienās ir daudzveidīgas metodes, kā gramatiku iemānīt. Pēc skolas beigšanas valodas lietošanas izvēle paliek paša jaunieša ziņā, tomēr pamati būs ielikti.

Kā skolotājai man nav vajadzējis cīnīties pret rusicismiem, anglicismiem vai citu svešvalodu vārdiem. Es pat necīnītos. 10. klasei bija stunda par latviešu valodu citu valodu kontekstā. Ar skolēniem pārrunājām, kam valoda pieder. Iztirzājām piemēru no dzīves: kas notiek, ja kāda lieta zaudē īpašnieku un neviens par to vairs nerūpējas. Secinājām, ka ikvienam valoda jālieto jēgpilni. Tāda vienkārša patiesība. Vēl runājam par to, ka latvieši ir maza tauta, tāpēc par valodu jārūpējas no mazotnes līdz sirmam vecumam.

Skolotāji ir diskutējuši par latviešu valodas stundu skaita palielināšanu. Bet izglītībā notiek pārmaiņas. Humanitārā virziena vidusskolēniem, kuri izvēlējušies padziļināto kursu, ir četras stundas nedēļā – tas ir pietiekami, lai labi iemācītos gramatiku. Taču jāatzīst, ka lasīts kādreiz tika daudz vairāk. Bērniem piedāvāts literatūru apgūt ārpus stundām, bet, kas paslinkāks, tas to nedara.

Nedomāju, ka latviešu valoda ir apdraudēta. Valstī ir vairāk nekā miljons iedzīvotāju, un ir vēl mazākas tautas. Raizes var radīt tie, kuri dzimto valodu nekopj, tajā pašā laikā prieku rada tie iebraucēji, kuri iemācījušies runāt latviski.

Ietekmē angļu valoda

3. Anna Valdmane, Kuldīgas Centra vidusskolas 12. klases audzēkne, avīzes Cita Centrene redaktore:

– Labas latviešu valodas nozīmi jaunieši saprot, tomēr angļu valodas ietekme ir jūtama. Mazākiem bērniem to var novērot vēl vairāk: mani vienaudži lieto vienu divus vārdus vai kādu izteicienu, bet mazākās klasēs dzird gandrīz tikai angļu valodu. Attieksme mainās pieaugot, kad saprotam, ka latvieši nav tik liela tauta, lai par to nedomātu, un ka valoda jāsaudzē, lai to nenomāktu sveša ietekme.

Lielākā problēma: mēs, jaunieši, ļoti daudz laika pavadām sociālajos tīklos, kur informācija pārsvarā ir angliski. Esam tajā gandrīz vai ieslēgti – netiekam ārā. Skolā latviešu valodu māca pietiekami, bet, tiklīdz izmantojam internetu, tā jāpāriet uz angļu. Es grāmatas diezgan daudz lasu latviski, diemžēl liela daļa jauniešu to nedara. Ja lasa, tad pārsvarā angļu valodā. Klasesbiedri un citi vienaudži ir teikuši, ka viņiem tā vieglāk – teksts esot ātrāk uztverams, saprotamāks. Un daudzas jauniešus interesējošās grāmatas latviski pat nav iztulkotas.