Pievienotā vērtība: peldvietu iekārtojuši jaunieši

Ap 20 Skrundas jauniešu centra dalībnieku pie Ventas labiekārtojuši peldvietu pretī Skrundas muižai. „Ja paši kādu vietu ir radījuši, tad to arī pasargās un rūpēsies par to,” uzskata jaunatnes lietu speciāliste Marika Rimša-Buša.

Vieta atbrīvota no krūmiem, nokritušajiem kokiem, savākti atkritumi un lapas, nopļauta zāle. Jaunieši iekopuši ugunskura vietu, lai pilsētas iedzīvotāji un viesi atpūšoties var pagatavot ēdienu vai sasildīties, darinājuši galdu, solus un ģērbtuvi. To visu panākuši, pašvaldības konkursā Darīsim paši saņemot 664 eiro. Iesaistījušies arī ģimenes locekļi.

Domāja radoši

Piecpadsmitgadīgā Mila Hepnere mācās Skrundas pamatskolas 9. klasē un jauniešu centru sauc par otrajām mājām. Viņa stāsta par ideju: „Vasarā visi ejam peldēties tajā vietā, kuru nu jau iekārtojām, jo tālāk ir vēl cita peldvieta ar laipiņu, bet tā mums nepatīk. Tur, kur ejam, nav galda, soliņu un ģērbtuves, tāpēc izdomājām uztaisīt skaistu vietu, kur var pasēdēt pie ugunskura un ērti pārģērbties. Tagad te ir trepītes, lai ērti noietu lejā pie ūdens. Tālāk arī ir ģērbtuve, bet uz to neejam.

Mums projekta realizācijā gāja čābīgi ar domāšanu, ko vispār varam izdarīt, kad kuram ir laiks. Beidzot izdomājām, ko darīsim un ka tie, kas tiek, arī palīdz. Sākumā teritoriju attīrījām no stikliem un gružiem, notrimerējām zāli, novācām nolūzušos kokus. Gādājām materiālus, braucām pakaļ laukakmeņiem. Finansējums bija ierobežots – jādomā radoši. Uztaisījām arī maziņas šūpoles – vieta tagad ir perfekta! Tas bija mans vasaras spilgtākais notikums.”

Daudz atbalstītāju

M.Rimša-Buša piebilst: „Ideja labiekārtot peldvietu radās arī no tā, ka mēs, darbinieki, jauniešus informējām, lai piedalās iniciatīvu konkursā Darīsim paši, – jaunieši tomēr ir liela sabiedrības daļa. Ideju vētrā domājām, ko darīt, lai Skrundai būtu pienesums. Vieta, kuru jaunieši iekārtoja, ir jauka, jo tur ir neliels koku aizsegums un tas ir kā mazs patvērums, kur labi pavadīt laiku.

Soli pa solim rakstījām pieteikumu, un to apstiprināja. Katrs darījām, ko var, un centāmies visu izdarīt vasarā. No Milas mājām Raņķos nāca laukakmeņi ugunskura vietai. Braucām uz Saldu pakaļ kokmateriāliem, ko šeit sagatavojām, nokrāsojām, lai tie kalpotu ilgāk, skrūvējām kopā, lai uztaisītu ģērbtuvi. Kuldīgas komunālie pakalpojumi palīdzēja ar bruģi, ko ieklājām ģērbtuvē. Trepītes taisītas no tepat atrodamiem materiāliem, ko jaunieši sameklēja. Pārējie iegādāti par projekta naudu. Vēl ar personīgajiem resursiem palīdzēja Elgars Jonass, jo viņam ir uzņēmums, kas nodarbojas ar gravēšanu. Viņš koka mēbelēs iegravēja liecību, ka to izdarījuši jaunieši. Izlikām informācijas zīmi par lielo gauru, kas ir aizsargājama pīle, arī par drošu vidi, lai cilvēki nepiesārņo un vieta kalpo ilgi.

Realizēt to šovasar nebija viegli, jo vidusskolas beidzēji devās uz augstskolām – projekta rakstītāji pie darba nemaz nevarēja tik daudz pieslēgties. Darītāji beigās bija citi. Daudzi jauniešu centra dalībnieki ir nevis no Skrundas, bet no apkārtnes – Raņķiem, Nīkrāces. Atklāšanas nebija, bet vieta tiek lietota. To var labi redzēt no Ventas tilta. Jaunieši teikuši, ka iet tur bieži, muižas cilvēki un citi, kas regulāri dodas peldēt, vērtē atzinīgi un brīnās, ka to izdarījuši jaunieši. Par to liels lepnums, un tā ir pievienotā vērtība. Projekta budžetā iekļāvāmies, bet, protams, bija arī personīgais pienesums – izdevumi degvielai un brīvais laiks sestdienās.”