Nākotnes pensionāriem var klāties vēl sliktāk

Sabiedrību satraukusi Finanšu ministrijas informācija, ka plānota 1% pārnese no fondētās pensiju shēmas jeb otrā pensiju līmeņa uz pirmo.

Kāpēc ir būtiska atšķirība, kurā līmenī naudu iemaksājam? Viedokli izteica arī Latvijas Bankas finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše.

„Ik mēnesi no savas darba algas uz papīra iedzīvotāji 14% iemaksā pensiju 1. līmenī, bet 6% – 2. līmenī. Starp abiem ir būtiskas atšķirības.

1. līmenī cilvēks maksā sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas viņa pensijas uzkrājumā tiek uzskaitītas, bet izmaksātas kā vecuma pensija tagadējiem senioriem. Tas nozīmē: tiek fiksēts, cik cilvēks iemaksājis, bet nauda izlietota šībrīža vajadzībām un netiek uzkrāta. Tā valsts par iedzīvotāju nākotnes pensiju uzņemas papildu saistības, bet seguma tām nav.

Savukārt 2. līmenī tiek iemaksāti 6% no algas uz papīra. Šī nauda nonāk pie pensiju pārvaldnieka un tiek ieguldīta finanšu tirgos atbilstoši cilvēka izvēlētajam ieguldījumu plānam. Šī ir reāla nauda, kas cilvēkam būs pieejama pensijas vecumā. Tā tiek ieguldīta finanšu tirgos, lai inflācijas ietekmē nezaudētu vērtību un pelnītu.

Ņemot vērā demogrāfisko situāciju, pensionāru skaits nākotnē būtiski palielināsies, bet strādājošo skaits samazināsies. Līdz ar to būs aizvien mazāk to cilvēku, kuri iemaksās naudu 1. līmenī, bet vairāk to, kam šī nauda būs apsolīta. Sniedzot tādu solījumu par nākotnes pensiju, valdībai būs jāmeklē finansējums, kā solījumu turēt.

Ja iemaksas 2. līmenī tiek par 1% samazinātas un tās nonāk 1. līmenī, tad vairāk naudas tiek iztērēts šodienas vajadzībām, bet mazāk reālas naudas uzkrāts nākotnei. Lielākie zaudētāji šādās pārmaiņās ir tie, kuriem līdz pensijai ir vairāk nekā desmit gadu. Šie cilvēki līdz pensijas vecumam 2. līmenī var iemaksāt un uzkrāt ļoti nozīmīgu summu.

Turklāt kopš 2020. gada 1. janvāra cilvēkiem ir tiesības izvēlēties, kā 2. līmenī uzkrātais tiks izmantots, ja cilvēks nomirst pirms vecuma pensijas. Attiecībā uz 1. līmenī uzkrāto tādas iespējas nav. Mantots gan netiek automātiski – cilvēkam pašam tīmekļa vietnes Latvija.lv sadaļā VSAA informācija un pakalpojumi ir jānorāda, vai tas vēlas savu uzkrājumu nodot mantojumā. Izvēli, vai un kam savu 2. līmeņa uzkrājumu novēlēt, var mainīt neierobežotu reižu skaitu.

Tā kā 77% iedzīvotāju plāno vecumdienās sevi nodrošināt ar 1. un 2. pensiju līmenī uzkrāto kapitālu un citos veidos ilgtermiņā paši naudu iegulda nedaudz vai neiegulda nemaz, Latvijas Bankai ir pamatotas bažas par ieceri 2. līmeņa pensiju iemaksas samazināt. Jau pašlaik Latvijā pensijas nav īpaši lielas. Latvijas Banka aicina ļoti rūpīgi izvērtēt lēmumus, kas ietekmē pensiju sistēmu, un atturēties no tādiem, kas nelielus īstermiņa ieguvumus radītu uz nākamo paaudžu rēķina.

Priekšlikumi par pārmaiņām pensiju sistēmā nav ilgtermiņa politika, un tie pasliktinās nākotnes pensionāru labklājību. Sabiedrības novecošanas un iedzīvotāju skaita sarukuma dēļ nākotnes pensijas jau tā nebūs lielas, tāpēc jebkura rīcība, kas pensiju iemaksas samazina, situāciju pasliktinās vēl vairāk, bet tas savukārt radīs sociālo spriedzi un spiedienu uz valsts budžetu nākotnē.”