Ar vienu pieskārienu

„Prieks, ka pastelis turpina dzīvot, tā ir ļoti liela vērtība,” tā Tautas tēlotājmākslas studijas Kuldīgas palete izstādes atklāšanā teica tās vadītāja Iveta Brence.

Līvijas Rezevskas izstāžu zālē līdz 19. septembrim skatāma pasteļu gleznu izstāde Maigais pieskāriens. Tajā savu veikumu rāda Rasa Rasmane, Antra Laizāne, Inta Rieta, Vera Treimane, Sanita Pētersone, Elga Elste, Mārīte Pīpīte un Aivars Brencis.

Daļa no darbiem tapuši vecmeistara Valda Līcīša studijā, kurā viņš izstādes autoriem piepalīdzējis, kaut ko ierādījis un konsultējis. Par šo iespēju dalībnieces priecājas, arī M.Pīpīte: „Tur ir maģija, viņš pievelk to vienu strīpiņu, un ar vienu pirksta pārvilcienu viss sastājas savās vietās, mēs saprotam – jā, tas ir tas, kas bija vajadzīgs.”

A.Laizāne atceras, ka tad, kad, tikko sākusi darboties studijā, gribējies, lai varētu tā plūstoši un veikli visu darīt, bet akrila tehnikā tādu iespēju nav bijis: „Ar pasteli var visu – sapludināt, apčubināt, savilkt un pievilkt –, tāpēc nosaukums ir Maigais pieskāriens.”

A.Brencis dalās atmiņās par studijas vēsturi un sadarbību ar V.Līcīti: „Mākslas dzīve Kuldīgā uzplauka laikā, kad uz šejieni atnāca strādāt mākslinieki Valdis Līcītis, Anna Mētra, Pēteris Sidars un vēl daži. Tad atklāja bērnu mākslas skolu. Valdis kādu laiku bija studijas vadītājs, un toreizējās Paletes dalībnieki gājām pie Līcīša uz mākslas skolu – kad bērniem beidzās nodarbības, tur strādājām. Tagadējā studijas sastāvā ir talantīgas, darbīgas dāmas, un mums ir, ko parādīt. Nevajag turēt sveci zem pūra un izstādīties. Šī telpa ir ļoti piemērota nelielām izstādēm – mājīga un gaiša.”

R.Rasmane pastāsta, ka V.Līcīša studijā viņas darbojušās piecas: „Arī Mārīte Pīpīte, Vera Treimane, Sanita Pētersone un Antra Laizāne. Mēs no 2022. gada septembra līdz šī gada 1. jūnijam gājām pie viņa katru sestdienu un daudz darbojāmies. Šeit man izstādīti četri darbi, bet tapuši vismaz 20. Kādi jāpietaupa Paletes jubilejas izstādei. Paletei būs 55 gadu jubileja 4. oktobrī.” Par sadarbību ar vecmeistaru viņa teic: „Es uzlieku savu fotogrāfiju, ko vēlos uzzīmēt, un strādāju, bet viņš padzen mani nost, ilgi skatās uz foto un manu darbu un atkal uz foto un manu darbu. Tad saka: „Nu tu te esi par daudz sacakojusi, tādus krinkuļus – to tagad vajag apvienot,” un ar pirksta vilcienu uzvelk baltu mākonīti.”

M.Pīpīte atklāj, ka līdz šim viņai nav bijusi nekāda darīšana ar pasteli: „Visu iemācīja Līcītis. Darbi, kas redzami izstādē, ir tapuši pie viņa studijā aptuveni gada laikā.” Ko zīmēt, izvēlējušies paši pēc savām fotogrāfijām vai darinot kopijas Līcīša darbiem. Mārīte atzīst, ka tādējādi daudz kas top skaidrs – kā veidojas zīmējumā ēnas dakstiņiem, jumtiņi, mākoņi. Viņas darinātās kopijas ir Annas iela III, siena šķūnītis ziemas vidū, lauku ziedi u. c.