Rīkotāju iecerēto apmeklētāji ir sajutuši

Vecpilsētas svētki Kuldīgā aizvadīti. Kā izlolotās idejas izdevies ieviest? Kādas atsauksmes saņemtas? Vai šīgada programmai redzat turpinājumu?

1. Antra Grīnberga, Vecpilsētas svētku producente:

– Manuprāt, iecerētais izdevās, jo gan svētku laikā, gan pēc tiem saņemam ļoti daudz pozitīvu vērtējumu. Tie ir argumentēti, ne tikai vienkārši jauki. Tā kā tas bija pirmais mēģinājums, es teiktu – izdevās arī tāpēc, ka cilvēki sajuta to, ko organizatori iecerējuši: radīt pārliecību, ka te ir iederīgs ikviens, radīt noskaņu, ka esam savās mājās. Gribējās labu pasākumu, kurā kultūras programma saskanētu ar pašu vecpilsētu. Cilvēki novērtējuši tai izvēlētās vietas, un daudzi patiešām jutušies labi un ērti. Tas arī ir svarīgākais, jo gribējām nevis ko grandiozu, bet to, lai visiem būtu jauka nedēļas nogale starp savējiem.

Svētku laikā pati, cik iespējams, biju visur. Grūti gan teikt, vai vairāk bijuši kuldīdznieki. Darba dunā to pat nebiju spējīga pavērot. Mēs zinām vien to, ka viesnīcas bija pilnas, tas nozīmē, ka ieradušies arī viesi. Mūsuprāt, veiksmīgs risinājums bija vairāki punkti, kuros varēja saņemt visu informāciju. Tur nāca gan ārzemnieki, kuri ieguva programmu angļu valodā, gan vietējie. Cik savējo, cik viesu, proporcionāli nevaru pateikt.

Par to, vai tiks rīkota iedzīvotāju aptauja un kādi svētki būs turpmāk, jājautā pašvaldības vadībai. Mans uzdevums bija tos noorganizēt.

Zināja, ko vēlas

2. Līga Raituma, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības Kuldīgā vadītāja:

– Tā kā Vecpilsētas svētkos strādāju, varu pateikt tikai par mūsu sadaļu. Likās ļoti jauki. Cilvēki nāca, bet nebija burzmas. Patīkami, ka viņi zināja, uz ko nāk, kurš lektors kurā stundā būs, jautāja, cikos būs uztura zinātnieks vai ziedu kompozīciju gatavošana. Tas nozīmē, ka cilvēki nevis ienāca nejauši, bet ar mūsu programmu bija iepazinušies. Patīkami, ka tas bija mērķtiecīgi. Pirmās atsauksmes, kad apmeklētāji gāja prom, bija pozitīvas, cilvēkiem te paticis, jo viņi nebija zinājuši, ka var šeit kopradē strādāt.

Mūsu mērķis bija parādīt, ar ko nodarbojamies, kādi uzņēmēji te izauguši. Varējām parādīt tikai mazu daļiņu – četrus uzņēmējus no simta, kuri ieguvuši pirmo atspērienu biznesam. Liekas, ka izdevās parādīt interesantus cilvēkus un to, ka mēs esam tāpēc, lai palīdzētu jaunajiem uzņēmumiem.

Gala vērtējums jau vēl būs. Bet, tā kā šīgada ideja bija parādīt, ka kopā varam uzburt skaistus svētkus, arī mēs pirmo reizi piedalījāmies. Tie, kuri vēlējās, gāja tirgoties paši. Mēs solidarizējāmies, ja reiz visa Adatu fabrika vaļā. Nākamgad piedalīsimies atkal, jo jaunā uzņemšana jau bija, septembrī būs vēl viena, pavasarī atkal. Būs vairāk jaunu dalībnieku, ko parādīt. Svarīgi ir visiem iesaistīties, nevis gaidīt, ka kāds kaut ko iedos.

Nāca tie, kurus interesē šī nozare

3. Kārlis Heniņš, restaurācijas centra restaurators:

– Manuprāt, Vecpilsētas svētkos plānotais izdevās. Pie mums apmeklētāji bija ļoti dažādi: ģimenes ar bērniem, jaunieši, pieaugušie. Veci un jauni. Un ļoti interesanti, ka dažs vecāks cilvēks ar ēveli darboties negribēja, bet, ieraugot profilēveli, uzreiz ķērās to izmēģināt. Katram te bija kaut kas interesants. Bērni varēja koka klucītī iegriezt rakstu zīmi un ņemt to līdzi uz mājām kā suvenīru no mūsu centra.

Domāju, ka promejot lielākā daļa bija apmierināta, bet kā jau latvieši emocijas diez ko neizrādīja. Spāņi jau pie mums nenāca. Pa kādam ārzemniekam gan iemaldījās, bet tādi, kuri tepat apkārtnē dzīvo, ir muižas īpašnieki vai citādi pazīstami cilvēki. Visvairāk nāca tie, kurus restaurācija interesē vai kuriem ir īpašumi. Bija cilvēki arī no Talsiem, Saldus, kurus pazinu, tāpat Ķimales muižas īpašnieki, citi vietējie. Ļoti apmeklēts pasākums.

Svētkos iesāktajam noteikti būs turpinājums. Tie, kuri nāca ar jautājumiem, kurus interesēja logu ķitēšana, noteikti atgriezīsies. Bija kuldīdznieki, kuri vecpilsētā dzīvo, bet vēl nav izmantojuši iespēju meistaru vadībā šeit salabot savus logus. Atnāca apskatīt, kā te izskatās, un pārrunāja iespēju sadarboties.

Katrs atrada ko sev

4. Daniela Reimane, jauniešu biedrības Sprādziens valdes locekle:

– Torņa skatuvē un tās apkārtnē Pārventā viss noritēja, kā iecerēts. Protams, bija nianses, bet tās atrisinājām. Mūsuprāt, svētki ir ļoti izdevušies, jo neredzējām tos, kuri būtu daudz lietojuši alkoholu, nebija nekādu konfliktsituāciju. Cilvēki staigāja – kādā brīdī vairāk, kādā mazāk, bet kopumā pasākumi bija ļoti apmeklēti. Nāca dažādas paaudzes, kā jau gaidījām, jo programmā katrs sev varēja ko atrast.

Lai pateiktu, vai taisīsim ko līdzīgu atkal, jāpaiet kādam laiciņam, lai saprastu, kas noticis. Pārgurums bija liels, un ieguldītais darbs tāds pats. Nevienā brīdī nebija viegli, bet, kad redzi, ka apkārt ir tie, kuri atbalsta, viss ir iespējams. Kādreiz vēl varētu mēģināt, ja kolēģi būtu gatavi, jo palīgu mums bija daudz – bez tiem nu nekādi.