Vai dzers mazāk?

Lai dzeršanas sērgu mazinātu, Saeimas sociālo un darba lietu komisija viņnedēļ atbalstīja grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, lai ierobežotu laiku, kurā alkoholu varēs iegādāties veikalā. Tas varētu būt ceļš, kā pārmērīgo patēriņu samazināt, veicināt pārdomātāku lietošanu, tostarp samazinot impulsīvus pirkumus un plašāk informējot par šo dzērienu negatīvo ietekmi uz veselību. Izrādās, ka patērētā alkohola daudzums Latvijā ir lielākais Eiropas Savienībā. Un nu tauta vairs nevarēs dzert tik daudz. Tādas ir cerības.

Bet, skatoties diskusiju Kas notiek Latvijā, kurā piedalījās minētās komisijas, Veselības ministrijas, alkohola ražotāju un tirgotāju pārstāvji, radās iespaids, ka ar likuma izmaiņām vien būs par maz. Tiešām mati ceļas stāvus, redzot Eiropas alkohola patēriņa karti, kurā melnā krāsā iezīmēta tikai Latvija un Lietuva – gadā uz vienu cilvēku (virs 15 gadiem) tiek izdzerts 12,1 litrs absolūtā alkohola, Igaunijā un vēl 13 valstīs – nedaudz virs desmit. Mazāk dzer Somijā, Beļģijā un vēl četrās valstīs, kur latvieši bieži brauc, bet pārsvarā darba darījumos, nevis dzert, kā to pie mums dara atsevišķas tūrisma mērķauditorijas. Savukārt Spānijā, Itālijā un Grieķijā dzer uz pusi mazāk nekā pie mums.

Tāpat kā diskusijas dalībnieki, arī es šaubos, vai šie skaitļi parāda patieso ainu. Varbūt ir vēl šausmīgāk, jo nav jau noslēpums, ka pie mums pastāv nelegāla alkohola aprite – arī ar to vajadzētu cīnīties. Diez vai tirdzniecības laika ierobežojumi dzeršanas sērgu būtiski mazinās, vienīgi veikalos būs glītāks skats. Negribas piekrist Saeimas deputātei, kādreizējai veselības ministrei Ingrīdai Circenei, ka „ikviens var aiziet un nopirkt neierobežotu daudzumu alkohola kaut vai dienas vidū vai jebkurā citā laikā”. Nu nevar gan, jo vairums taču strādā un nodarbojas ar tādām lietām, kurās alkohols galīgi neiederas un pēc tā nav vajadzības.

Taču ar daļu sabiedrības likums auklējas. Ik dienu mūsu pašvaldības policija (skat. rubriku No kārtības sargātāju ikdienas) konstatē, ka UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā Kuldīgas vecpilsētā vismaz trīs četri cilvēki ir krietnā reibumā, tai skaitā jau guļoši, un tiek savākti no soliņiem un parkiem, bet kā kungi tiek izvadāti pa mājām un, protams, sodīti. Bet neviens jau tos sodus nemaksā – nav, no kā.

Saprotams, ka likumdevēju vēlme ir no alkohola lietošanas atturēt vēl pie skaidra prāta esošos. Bet ko ar atkarīgajiem, kuri pie grādīgās dziras tiks par katru cenu un jebkurā laikā?