Analizē skolēnu un skolotāju labbūtību

Otro mācību gadu novada vispārējās, pirmsskolas un profesionālās ievirzes izglītības iestādēs rīkota aptauja, lai noskaidrotu pedagogu un audzēkņu labbūtību. Izmantota platforma Edurio. Šajā mācību gadā aptaujā piedalījās 86% pedagogu, 65% skolēnu no 5. līdz 12. klasei un 1400 audzēkņu vecāku, un tas ir pietiekami, lai secinātu, kā jūtas gan pedagogi, gan audzēkņi un kāds ir vecāku viedoklis par savu bērnu labsajūtu un izglītības iestādi.

Tā kā dati apkopoti tikai otro gadu, par būtiskiem secinājumiem vēl nevar runāt, bet par tendencēm var. Dati rāda gan pozitīvas, gan dažas negatīvas iezīmes. Pozitīvi vērtējams tas, ka vidēji 90% aptaujāto pedagogu jūtas labi, ar darbu ir apmierināti un savu izglītības iestādi ieteiktu citiem kā labu darbavietu; tur ir pozitīva komunikācija ar kolēģiem, iestādes vadību, audzēkņiem un vecākiem; viņi jūtas droši savu profesionālo viedokli izteikt pat tad, ja tas nesakrīt ar cita viedokli. Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, būtiski – par 11% – ir samazinājies to pedagogu skaits, kuri jūtas izdeguši, kuriem darba slodze bijusi pārāk liela. Vispozitīvāk savu vidi vērtē profesionālās ievirzes un pirmsskolas pedagogi.

Dati liecina arī par dažām ne tik labām tendencēm: līdzīgi kā valstī kopumā, arī mūsu novadā gandrīz puse pedagogu ir apsvērusi iespēju nodarbošanos mainīt, kā galvenos iemeslus nosaucot biežās pārmaiņas izglītībā, profesijas zemo prestižu sabiedrībā, stresu un izdegšanu.

Dati liecina, ka daļa skolēnu jūtas nogurusi un ir stresā. Viņi uzskata, ka visbiežāk stresu raisa pārbaudes darbi, gatavošanās tiem un prezentēšana, reizēm arī pārslodze, ko rada mācības un pulciņi. Par 10% samazinājies to skolēnu skaits, kuri regulāri saskaras ar fizisku vai emocionālu vardarbību. Skolēni norādījuši, ka pārsvarā tā ir emocionālā vardarbība. Par piedzīvoto viņi visbiežāk pastāsta draugiem, vecākiem vai klases audzinātājam. Taču 10% teikuši, ka neko nestāsta nevienam, jo ir pārliecināti, ka tāpat nekas nemainīsies, vai arī viņiem bail, ka apcels vēl vairāk.

Pozitīvi ir tas, ka, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, skolēni jūtas labāk: šogad tā apgalvo 66%, iepriekš teica 51%. Nedaudz uzlabojies arī vecāku viedoklis par to, kā viņu bērns jūtas, taču viņi vēlētos visu pedagogu lielāku ieinteresētību tajā, kas notiek ar katru audzēkni. Kopumā vecāku pozitīvā attieksme liecina par labu komunikāciju ar izglītības darbiniekiem.

Katrai izglītības iestādei pieejams datu apkopojums ar vecāku, skolēnu un pedagogu ieteikumiem. Aptaujas dati ļauj vadības komandām un izglītības pārvaldei darbu organizēt mērķtiecīgāk, domājot par pedagogu un skolēnu atbalsta pasākumiem, iekšējo organizāciju, darba kultūru, mikroklimatu, pedagogu slodzi, atbalstu audzēkņiem un vecākiem. Ceram, ka visu iesaistīto sadarbība ļaus veidot atvērtāku komunikāciju un būt līdzatbildīgiem par labākiem rezultātiem.