Par 350 priekšmetiem bagātāks

Pagājušogad Kuldīgas novada muzeja krājums ieguvis vēl 350 priekšmetu. Daudzveidīgas liecības par Kuldīgas un novada vēsturi papildinājušas gandrīz visas kolekcijas, un tās raksturo laikposmu no bronzas laikmeta (1800.-500. g. pirms Kristus) līdz pat mūsdienām.

ZINĀŠANU AVOTS

Muzeja misija ir vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt materiālo un nemateriālo mantojumu, kas raksturo Kuldīgas novadu un tā iedzīvotāju dzīvi no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām Latvijas un pasaules kontekstā, tādējādi veicinot sabiedrības izpratni par novada vēsturi un tradīcijām un stiprinot iedzīvotāju piederību šai vietai.

Krājums veidots vairāk nekā 85 gadus. Pašlaik tajā apvienots ap 115 000 priekšmetu, kas raksturo Viduskurzemes vēsturi un kultūru no pirmo cilvēku ienākšanas šajā teritorijā līdz pat mūsdienām. Muzeja krājums ir avots zināšanām par mums pašiem un mūsu zemi, tāpēc viena no prioritātēm ir rūpes par tā papildināšanu un saglabāšanu, lai arī pēc piecdesmit, simt un vairāk gadiem pētnieki to varētu izmantot zinātniskajai izpētei, muzejnieki izstādēm, skolēni un studenti mācībām, mākslinieki iedvesmai.

2023. gadā krājumā iekļauti daudzveidīgi priekšmeti, kuri raksturo dažādas Kuldīgas un novada vēstures un kultūras šķautnes. Gandrīz visus dāvinājuši novada ļaudis, turklāt ne vien priekšmetus, bet arī stāstus, kurus krājuma glabātāji rūpīgi pierakstījuši pieņemšanas dokumentācijā. Stāsts jeb vēsture ir neatņemama priekšmeta daļa, kas reizēm pat mēdz būt vērtīgāka par pašu lietu. Tādēļ, palielinoties izpratnei, muzeji pakāpeniski kļuvuši ne vien par priekšmetu, bet arī stāstu glabātājiem.

Ir papildināta kolekciju lielākā daļa, bagātinot mūsu zināšanas. Jauniegūtie priekšmeti atklāj politisko vēsturi, tirdzniecības un kultūras sakarus, amatniecības un tehnikas attīstību, atsevišķu cilvēku dzīvesgājumu, pilsētvidi, dzīvi laukos un daudz ko citu.

ARHEOLOĢISKIE PRIEKŠMETI

Šī kolekcija ir nozīmīgs avots Viduskurzemes senākās un viduslaiku vēstures izpētē, kā arī būtisks papildinājums jauno laiku izpratnei. Pilnīgas ainas iegūšanā svarīga katra nejauši atrastā senlieta. Priekšmeti un ziņas par atrašanas apstākļiem sniedz pētniekiem iespēju vēstures stāstu rekonstruēt, padarīt to krāšņāku un precīzāku. Latvijā ar likumu noteikts, ka visas senlietas, kas atrastas zemē, uz zemes vai ūdenī un ir senākas par 17. gadsimtu, pieder valstij un tām jāglabājas akreditētos muzejos, kas rūpējas par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu, izpēti un popularizēšanu.

Krājumu papildinājuši gan arheoloģiskajos izrakumos iegūti, gan netīšām atrasti priekšmeti. Kuldīgas vēsturi 16.–20. gadsimtā raksturo arheoloģiskās uzraudzības laikā pie kultūras centra atrastas lietas. Savukārt novada aizvēstures un viduslaiku vēstures ainu varam papildināt, pateicoties tām senlietām, ko cilvēki atraduši nejauši, spējuši novērtēt to senumu un nozīmi vēstures pētniecībā. Šeit jāmin dažādu periodu saktas, sprādzes, monētas, īpaši izceļams ir bronzas laikmeta bronzas priekšmetu depozīts.

Muzeja darbiniekus pārsteidza ekskavatora vadītāja vērība: Kuldīgā tīrot Ventas gultni, no kabīnes viņš saskatīja kuršu 12. gadsimta pakavsaktas fragmentu un nekavējoties nodeva muzejam, tā papildinot kuršu vēstures stāstu.

JAUNA PĒRLE MUZEJA KRĀJUMĀ

Pērn pavasarī muzejam nodotais, 2500 gadu senais bronzas laikmeta bronzas priekšmetu depozīts neapšaubāmi uzskatāms par vienu no krājuma pērlēm. Neskatoties uz laikmeta nosaukumu, 1800.–500. gadā pirms Kristus no bronzas darināti priekšmeti Ziemeļeiropā bija retums un pieejami vienīgi elitei. Ikdienā cilvēki turpināja izmantot akmens, kaula, raga un koka rīkus. Līdz šim Latvijas teritorijā atrasti vien seši bronzas laikmeta depozīti, Lietuvā – trīs, bet Igaunijā – viens, jo nozīmīgākie centri atradās uz dienvidiem no Baltijas valstīm.

Šī depozīta priekšmeti atrasti vienkopus mitrā vietā Ventas krastā Kuldīgas novada ziemeļos. Visticamāk, vērtīgās lietas briesmu brīdī upes krastā apracis kāds bronzas laikmeta tirgotājs, kurš kuģojis pa Ventu. To vidū ir bronzas aproce, jostu dekori, duncis un vairāku deformētu priekšmetu atlūzas. Viss atrastais attiecināms uz vēlā bronzas laikmeta beigām un ir liecība plašajam sakaru tīklam Eiropā, kurā iekļāvās ne vien Daugavas, bet arī Ventas baseins. Muzejs plāno vērtīgā jaunieguvuma restaurāciju un izpēti.

NAUDA – IZCILS VĒSTURES AVOTS

Līdzīgi importētajiem bronzas laikmeta priekšmetiem plašos tirdzniecības un kultūras sakarus senatnē apstiprina arī numismātikas kolekcijas jaunieguvums. Tā ir Kurmāles pagastā atrastā monēta – sestercijs, kas 3. gadsimtā uz Kurzemi atceļojusi no tālās Senās Romas impērijas.

Muzejs lepojas, ka plašā kolekcija papildināta ne vien ar ēras sākuma, bet arī 16.–17. gadsimta Kuldīgas ziemeļos atrastām monētām, kā arī 1977.–1990. gada monētām.

JEVLAMPJEVU ĢIMENE – DAĻA NO KULDĪGAS STĀSTA

Reizēm tiek piemirsts, ka vēsture un kultūra nepastāv pati par sevi, – to veido cilvēki. Tādēļ būtiska ir dzimtu, ģimeņu un atsevišķu cilvēku pagātnes izzināšana. Muzejs ir gandarīts, ka jauni priekšmeti krājumā raksturo 20. gadsimta pirmās puses kultūru un Kuldīgai nozīmīgo Jevlampjevu dzimtu. Esam ieguvuši kādreizējā Kuldīgas izdevēja un tipogrāfijas īpašnieka Nikolaja Jevlampjeva (1850–1933) ģimenes locekļu – meitas Marijas Elizabetes un mazdēla Pāvela – personiskās lietas, kas atklāj viņu dzīvi šeit no 20. gadsimta sākuma līdz 1945. gadam.

Krājumā nodoti M.E.Jevlampjevas (1889–1971) ādas cimdi, rakstainie dūraiņi, medicīnas māsu kursu priekšauts, adīts kaklauts un galda piezīmju blociņš ādas iesējumā ar sudraba monogrammu. Tie lietoti 20. gs. 20.–30. gados, kad Marija Elizabete bija svešvalodu un vingrošanas skolotāja Kuldīgas skolās un darbojās kultūras un sabiedriskajā dzīvē: vadīja baleta studiju un aizsardžu pulciņu, muzicēja Kuldīgas kamerorķestrī.

Ir arī dokumenti: zīme par M.E.Jevlampjevas iesvētībām Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā 1905. gadā, ko parakstījis mācītājs V.Lihtenšteins, un 1945. gada augustā izsniegtā maizes kartīte ar 500 gramu normu, Pāvela Jevlampjeva liecība Kuldīgas 1. tautskolas 3. klasē 1943./44. mācību gadā un 1943. gadā izdotā pase. Šie priekšmeti papildinājuši muzejā saglabātos dokumentus un iespieddarbus, kas raksturo N.Jevlampjeva tipogrāfijas darbību.

VIENĀ LENTĒ APSLĒPTAIS STĀSTS

Otrā pasaules kara laiku atklāj muzejam dāvinātā Vācijas armijas grupas Kurland auduma apbalvojuma lente, kas atrasta bēniņos aiz spāres remontdarbos ēkā Kuldīgā. Tā darināta no sudrabpelēkas kokvilnas ar tumši brūnu diegu ieaustu tekstu un attēliem. Centrā ar lieliem burtiem uzraksts Kurland, pa kreisi vācu ordeņa ģerbonis ar lielmestra (Hochmeister) krustu, pa labi – aļņa galva, kas Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā simbolizēja Zemgali. Alnis bija arī Jelgavas kā hercogistes galvaspilsētas simbols.

Šo apbalvojumu pieprasījis izveidot Vācijas armijas grupas Kurland komandieris ģenerālpulkvedis Heinrihs fon Fītinghofs, lai celtu Kurzemes aizstāvju cīņas garu. 1945. gada 29. martā ar Ādolfa Hitlera rīkojumu ieviesta speciāla piedurknes aproču lente Kurland (Ärmelband „Kurland”). To varēja saņemt par šādiem nopelniem:

1) nepārtraukta trīs mēnešu piedalīšanās Kurzemes sektora, Serves sektora kaujās pēc 1944. gada 22. oktobra; 2) piedalīšanās vismaz trīs lielkaujās pēc 1944. gada 22. oktobra; 3) par ievainojumiem, kas saņemti aizsardzības sektorā, ieskaitīti arī apsaldējumi.

Pamatojoties uz Ā.Hitlera pavēli, 1945. gada 17. aprīlī 19. Ieroču SS divīzijas komandieris izdeva rīkojumu, ka karavīri ir tiesīgi šo lenti saņemt. Nav zināms, cik karavīru armijas grupas Kurland virspavēlniecība paspēja ar piedurknes aproču lenti apbalvot. Tas bija pēdējais šāds militārais apbalvojums, kas ieviests ar Ā.Hitlera rīkojumu. Lenti piešuva pie svārku kreisās piedurknes apmēram 8–15 cm virs apakšējās malas. Iespējams, tā austa Kuldīgā.

ARĪ MĀKSLAS DARBI

Mākslas kolekciju veido vairāk par 350 gleznām, 1990 grafikas darbiem, 110 skulptūrām un 460 lietišķi dekoratīvās mākslas darbiem, kas datējami ar 18.–21. gadsimtu. Šogad tā papildināta ar vairākām gleznām un Skaidrītes Cihovskas veidotiem lietišķās mākslas priekšmetiem.

Interesants ir Viļņa Rasas gleznas stāsts, kas savijies ne vien ar Kuldīgu, bet arī vēsturisko bankas ēku Dzirnavu ielā 5, kurā pašlaik muzeja krājums izvietots. Gleznotājs V.Rasa ir novadnieks. Viņa ģimene uz Kuldīgu pārcēlusies Otrā pasaules kara beigās. V.Rasa mācījies Kuldīgas 2. vidusskolā un Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā, kur 1967. gadā studijas beidzis. Pēc absolvēšanas atgriezies Kuldīgā un strādājis komunālo uzņēmumu kombināta mākslas darbnīcā, vēlāk kļuvis par pilsētas galveno mākslinieku. 40 gadus vadījis pašdarbības mākslinieku pulciņu, kas vēlāk pārauga par Tautas tēlotājas mākslas studiju Kuldīgas palete.

Muzeja krājumā V.Rasas daiļradi līdz šim raksturoja klusās dabas un Kuldīgas ainavas, tāpēc priecājāmies par dāvinājumu – 60. gados gleznotu sievietes aktu, kas parāda vēl vienu mākslinieka daiļrades šķautni. Turklāt zīmīgi šķita, ka modele savulaik strādājusi PSRS Valsts bankas Kuldīgas nodaļā, Dzirnavu ielā 5, kur pašlaik atrodas atvērtā krājuma ekspozīcija.

KRĀŠŅAIS BURINIEKS KULDĪGA

Stāstu par viena novadnieka dzīvesgājumu reprezentē krāšņs burinieka Kuldīga makets, ko iecienījuši nupat atvērtās ekspozīcijas Ceļojums muzeja krājumā apmeklētāji. Trīs mastu buru kuģa maketu pagājušogad izgatavojis Aivars Sokolovskis. Viņš dzimis Kuldīgā, mācījies 1. vidusskolā un Liepājas jūrskolā. Pēc tam gandrīz 50 gadus strādājis uz kuģiem par elektromehāniķi: pirmos trīs – Tālajos Austrumos uz vaļu medību kuģiem, vēlāk – Klaipēdas zvejas flotē un Latvijas kuģniecībā. 80. gados radies vaļasprieks taisīt buru kuģu maketus no gliemežvākiem, kas zvejojot izcelti no okeāna.

Šī kuģa korpuss ir no Atlantijas okeāna gliemežvāka. Buriniekam ir krāšņas, sārtas buras un pat elektriskais apgaismojums. Autors domājis par katru detaļu – uz klāja ir arī pulkstenis. Maketa autors saka: „Pulkstenis ir laiks, un lēna vabole – skarabejs – to aiznes.”

FOTOGRĀFIJAS IR PIEPRASĪTAS

Viena no biežāk izmantotajām kolekcijām ir fotogrāfijas. Tajās fiksētas Kuldīgas un novada ainavas, pilsētas iedzīvotāji un viesi svētkos un ikdienā, notikumi rūpniecībā, lauksaimniecībā, izglītībā, sportā, kultūrā u.c. jomās. Te ir dažādā tehnikā iegūti attēli. Senākās ir 19. gadsimta otrajā pusē ferotipijas tehnikā veidotas fotogrāfijas jeb ferotipi. Plaši pārstāvēti 20. gadsimta 20.–80. gadu attēli. Šogad kolekcija papildināta ar seniem skatiem no Kuldīgas apkaimes, ar cilvēku portretiem un notikumu attēliem. Jaunās fotogrāfijas raksturo laiku no 20. gadsimta sākuma līdz 80. gadiem.

LIELĀKĀ KĀRŠU KOLEKCIJA BALTIJĀ

1999. gadā kolekcionārs Jānis Mētra Kuldīgai uzdāvināja Baltijas valstīs lielāko kāršu kolekciju, kurā bija komplekti no vairāk nekā 32 valstīm, ietverot visu četru spēļu kāršu tipu paraugus, kā arī zīlēšanas kārtis. Kopš tā laika muzejs kolekciju papildinājis, un tajā ir vairāk nekā 1000 komplektu. Pērn krājumā uzņemti 26 komplekti. No privātas kolekcijas dāvinātas ne tikai klasiskās kārtis, bet arī tādas, kas paredzētas spēlēm Kvartets, Rummy un zviedru spēlei Puisis. Vistālāko ceļu tās mērojušas no Kanādas, taču ir arī no ASV, Zviedrijas, Ukrainas un citām valstīm.

IEGULDĪJUMS NĀKOTNĒ

Muzejs sirsnīgi pateicas tiem cilvēkiem, kuri spējuši novērtēt viņiem piederošo priekšmetu kultūrvēsturisko vērtību un nodevuši tos muzejam, tā garantējot saglabāšanu nākamajām paaudzēm, pieejamību pētniecībai, izglītībai un izpratnei par mūsu zemes pagātni. Ne velti sarunās dažādos formulējumos bieži izskan doma: „Kurš pārzina pagātni, labāk izprot tagadni un, iespējams, var pat nedaudz ielūkoties nākotnē.” Un tieši muzeji, arhīvi un bibliotēkas, saglabājot kultūrvēsturiskas liecības, rada stabilu pamatu pagātnes izzināšanai un izprašanai.