Vajag, bet ne vienmēr var saņemties

Latvijā problēmas ar lieko svaru vai aptaukošanos ir 59% iedzīvotāju, bet tikai 30% to atzīst par veselības problēmu, liecina jaunākā informācija. Plaisa starp realitāti un problēmas apzināšanos joprojām ir visai liela. Veselības ministrijas rīcības plānā liekā svara un aptaukošanās pieauguma mazināšanai secināts, ka šo risku par 2,5 reizēm var palielināt apkārtējo nosodošā attieksme.

Gatavojot rakstu Kurzemnieka un Talsu Vēstu kopprojektā Veselība tuvplānā, uztura speciālistei Katrīnai Spuleniecei-Aišpurei jautāju, kādēļ pēdējos gados problēma ar aptaukošanos ir tik liela. Atbilde pavisam vienkārša: mainījies dzīvesveids, jo, ienākot tehnoloģijām, esam kļuvuši mazkustīgi. Pietrūkst sportiskas aktivitātes un pat ikdienas kustību. Bērni, arī pieaugušie daudz laika pavada pie viedierīcēm. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Ainis Dzalbs atgādina: aptaukošanās palielina sirds un asinsvadu, vielmaiņas, balsta un kustību aparāta, onkoloģisko un citu slimību risku, dzīvi pasliktina un mūžu saīsina.

Jaunajā gadā parasti apņemamies ko mainīt. Izņēmums nav doma uzlabot auguma aprises, kad apņemamies ēst veselīgāk un vairāk kustēties. Sākums vairumam arī izdodas, bet – ko tur liegties? – vēlāk apņemšanās izplēn zilās tālēs, un vienkāršākā atruna ir: „Man tam nav laika.” Jāpiekrīt speciālistu teiktajam: vajag sākt nevis ar ko lielu un pārforsēt, bet ar vienkāršiem soļiem, piemēram, mazāk lietot saldus ēdienus un dzērienus, izvairīties no papildu porcijām, ik pēc nosēdētas stundas piecelties un vismaz piecas minūtes izkustēties, fiziskām aktivitātēm veltīt vismaz 150 minūšu nedēļā.

Manuprāt, šajā lietā viens arī var nebūt karotājs, vismaz sākumā, un iecere būtu jāatbalsta visai ģimenei, tā veselīgākus paradumus veidojot kopā. Tomēr gribas ticēt, ka jauns gads ar apņemšanos dzīvot veselīgāk, tostarp pamainīt uzturu, var kļūt par sākumu pozitīvām pārmaiņām, kas pakāpeniski pārtaps noturīgos ieradumos un uzlabos gan pašsajūtu, gan dzīvi kopumā.