Vajadzētu priecāties, bet…

Kad pirms 30 gadiem no Vides aizsardzības kluba piedalījos organizācijas Friends of the Earth International (Pasaules zemes draugi) seminārā Dānijā, grupiņa latviešu kopā ar citu valstu zaļajiem aktīvistiem braukājām pa kopto dāņu zemi. Priecājāmies par glītajiem četrstūrainajiem lauciņiem – kā ar nazi nogrieztām druvām un dārziem. Par bioloģiskajām saimniecībām. Šur tur tām tuvumā bija pa vienam vai vairākiem vēja rotoriem, kas ražoja zaļo enerģiju bez oglekļa izmešiem. Īpašu uzmanību tam nepievērsām, bet gan jau katrā ciemā bija arī skola un pasta nodaļa. Toreiz priecājāmies un spriedām, ka tādai jābūt arī Latvijas nākotnei.

Tagad zināms, ka Dānija kļuvusi teju par vēja parku lielvalsti (atbilstoši savai platībai; tā ir par Latviju vēl mazāka). Skumji: pie mums laukos slēdz skolas, pasta nodaļas jau gandrīz likvidētas, zemkopji draud, ka vairs ne ars, ne sēs, ne lopus audzēs, ja valdība nekavējoties nepildīs solījumus. Toties vēja parku ieceres uzņem apgriezienus. Vajadzētu nu priecāties, bet, ieklausoties, ko saka iedzīvotāji, kas to lietu papētījuši nopietnāk, prieks par zaļu Latvijas nākotni kaut kā noplok. Tāpēc, ka pārāk daudz neskaidrību. Lai arī mūsu valstī vēja elektrostacijas vairs nav nekāds retums, ietekme uz vidi nav pētīta. Pasaulē ir pētījumi ar negatīviem atzinumiem, bet tie te netiek ņemti vērā, jo citur ir citādāk. Neder arī Dānijas pozitīvā pieredze, jo tur arī šie procesi notiek citādāk – pārskatāmāk, līdz ar to godīgāk un ticamāk.

Ēdolnieku un kaimiņu bažas ir saprotamas, jo neviens nav pateicis, ka, piemēram, Alsungas murkšķi sāka slimot un pārstāja vairoties citu iemeslu, ne to 70 metru augsto rotoru dēļ. Kādu dzimstību var plānot pagastā, kurā vienu pie otra būvēs vairākus vēja parkus ar 250 metru augstiem ģeneratoriem, kas būs redzami 50 kilometru rādiusā? Jaunas ģimenes šurp nebrauks, drīzāk aizies vecie. Turklāt tas ne tikai sabojās pagasta ainavu, bet arī atbaidīs tūristus no UNESCO Pasaules mantojuma pilsētas Kuldīgas.

Lai kā vietējā kopiena cenšas, grūti būs noturēt skolu. Daktera jau vairs nav – vai pašvaldība cer, ka nebūs jātur solījums atvērt vismaz feldšerpunktu? Bailēs no milzu vēja parkiem iedzīvotāji brauks prom un īpašumus izpārdos, kamēr tiem vēl nav kritusies vērtība. Tikmēr ārzemju investori varēs Latvijā būvēt uz nebēdu.

Bet varbūt nemaz tik traki nav. Viens prieciņš tomēr ir, ka sabiedrība sacēlās, turklāt pamatoti. „Mums nav skaidrs Latvijas ieguvums ilgtermiņā, bet ir šaubas par šo vēja elektrostaciju izdevīgumu valsts iedzīvotājiem, nekaitīgumu videi,” rakstīts Valsts prezidentam nosūtītās iedzīvotāju vēstules beigās. Gaidīsim, ko atbildēs.