Vainīga sistēma

Sabiedrību jau labu laiku satrauc slikti rezultāti matemātikas eksāmenos skolā. Tas ietekmē arī ķīmijas un fizikas apguvi. Kāpēc zināšanas ar gadiem krītas?

1. Skaidrīte Jumiķe, pensionēta Kuldīgas matemātikas skolotāja:

– Matemātika pati nav sarežģīta, bet skolās tā visu laiku tiek sarežģīta un reformēta. Savulaik pēc studijām augstskolā sāku strādāt skolā, un vidusskolas kursā bija tēma Varbūtība un kombinatorika. Tagad šī tēma ir 7. klasē. Ir tādas tēmas, kurām skolā tikai pieskaras. Ir jādod loģiskās domāšanas prasmes un tās jānostiprina.

Skolā vairs nestrādāju 13 gadus, bet tāpat man apkārt grozās bērni, piemēram, mazbērni. Par matemātikas sliktajiem rezultātiem klausos radio un televīzijā, un vienmēr tiek meklēts kāds vainīgais. Uzskatu, ka vainīga ir sistēma. Radio dzirdēju, ka neesot tādu skolotāju, kuri iedvesmotu un ieinteresētu. Es atvainojos – vai matemātikas skolotājam skolēnu priekšā būtu jāstāv uz galvas? Galvenā ir pati mācību programma. Bērniem šajos laikos ir bezgala daudz piedāvājumu, un tādu matemātiku rēķināt viņiem vairs nav interesanti.

Tas ir divpusējs process: no vienas puses māca, no otras ir jāmācās. Protams, skolotājiem jābūt vēlmei strādāt, un pašiem bērniem jābūt mērķtiecīgiem un jāgrib mācīties. Bet sistēma ir galīgi garām: notiek nemitīgas pārmaiņas un reformas. Piemēram, programma Skola 2030, kompetenču izglītība, starppriekšmetu saikne. Bet kaut kāds fundaments taču vajadzīgs! Un tad tas jāapaudzē, dodot prasmes, iemaņas, tās kārtīgi nostiprinot.

Arī izcilam muzikantam vai citam talantam vajadzīgs pamata līmenis, bet nevar uzlikt tādu latiņu, ka matemātikā viņam jāspēj tas pats, kas citiem, un tamdēļ pataisīt viņu par nesekmīgo. Ja bērnam nav matemātiskās domāšanas, tad jāpalīdz, bet tāpēc nevajag norakt. Man ir bijuši tādi skolēni, ar kuriem tagad lepojos.

Skolotāju sagatavošana pašlaik nav pareiza. Mums bija prakse pie titulētiem skolotājiem, bet jaunie tagad uz skolu aiziet bez nevienas prakses stundas. Tikai tad nāk mentori un tā sapratne, kā jāstrādā. Beidzot vajadzētu tikt pie vienas konkrētas sistēmas. Viena īsti nav beigusies, bet grib sākt jau nākamo!

Zirgi tiek dzīti par strauju

2. Maruta Birzniece, Kuldīgas Centra vidusskolas matemātikas skolotāja:

– Domāju, ka zināšanas krītas saistībā ar tehnoloģiju ienākšanu. Atmiņa vairs nav tik ļoti jātrenē, lai daudz lietu atcerētos. Matemātika ikdienā ir vajadzīga, lai trenētu atmiņu: kādreiz cilvēki labi atcerējās telefona numurus, tagad reizrēķinu meklē telefonos. Viss ir pieejams: internets, telefons, citas tehnoloģijas – māte Gūgle vienmēr palīdzēs.

Kādreiz, kad bērniem nebija telefonu, varēja pildīt mājasdarbus, patrenēt atmiņu, palasīt grāmatas. Tagad ir tik daudz, ko darīt, un grāmatas nav jālasa – telefonā vienmēr ir līdzi spēlītes.

Skolotājs nevar pastāvēt bez skolēna un skolēns bez skolotāja. Par mācību programmu es teiktu, ka nevajadzētu zirgus tik ļoti dzīt – vajag iedot laiku vielu atkārtot. Programma Skola 2030 ir ļoti saspringta. Kāds domā, ka skolotājs parāda uzdevumu, pasaka tēmu un skolēns iet mājās, meklē un iedziļinās, – bērni tā nedara. Mums nav dots laiks, lai vingrinātos un zināšanas nostiprinātu. Programma rit pārāk strauji, un matemātikai apjoms ir pārāk liels. Smadzenes bērniem jau aizņemtas ar citām lietām, un matemātikas zināšanas vairs neiet iekšā.

Esmu domājusi – kas notika, ka situācija tā izmainījās. Kāds posms ir nogruvis. Sākumā gāja diezgan labi. Idejiski programmu Skola 2030 uztaisīja labu – kad par to lasu, visam piekrītu. Bet realizācija gan aizgājusi šķērsām. Es pat nezinu atbildēt, ko vajadzētu darīt citādāk. Pirmais solis noteikti būtu samazināt vielas apjomu un iedot vairāk laika zināšanu nostiprināšanai.

Bērniem daudz laika paņem spēlītes – tā vietā viņi varētu sagatavoties stundām. Ir arī citādāki veidi, kā mācīties skolas vielu, ja nepatīk, kā māca skolotājs, piemēram, var jūtūbē skatīties video. Tomēr, jāsaka, ir arī labi, gudri, zinoši bērni. Ir divas galējības: vieni, kuriem neko nevajag, un tādi, kuri ķer katru skolotāja vārdu, dara un meklē risinājumus. Noteikti nevaru čīkstēt, ka ir tikai slikti. Jaunieši ir arī ļoti perspektīvi un daudzsološi.

Atbildība jāuzņemas visiem

3. Aiva Zandere, Kuldīgas novada pašvaldības izglītības pārvaldes metodiķe:

– Matemātika jāmācās sistemātiski. Zināšanas, kas nav apgūtas sākumskolā, ietekmē to, vai mācību saturs pietiekamā līmenī apgūts pamatskolā un vidusskolā. Skolēnu kavējumi arī ir iemesls, kas zināšanās rada iztrūkumu, tāpat motivācijas trūkums. Matemātika ir mācību priekšmets, kurā jāapgūst arī tādas zināšanas un prasmes, kuras ikdienā reti kurš izmanto, bet eksāmenā tās ir iekļautas. Skolotājam tad jārod argumenti, kāpēc tas jāmācās.

Manuprāt, atbildība par izglītības kvalitāti jāuzņemas visiem: valstij, izglītības pārvaldēm, skolām, pedagogiem un vecākiem. Sasniegumi būs tad, ja mēs katrs, darot savu darbu, enerģiju tērēsim, domājot, kā labāk darīt, nevis kritizējot un meklējot vainīgos.

Mācību satura sasaiste ar ikdienas dzīvi skolēniem rada interesi un motivē mācīties. Ja stundās iekļauj dažāda līmeņa uzdevumus, kas no skolēna prasa ne tikai zināšanas, bet arī prasmi skaidrot, pamatot, piedāvāt savu risinājumu, tas skolēniem palīdzēs labāk izpildīt eksāmena uzdevumus. Nozīme ir arī pedagogu tālākizglītībai, un tā nebūt neaprobežojas ar kursu apmeklēšanu. Būtisks faktors ir skolotāju mācīšanās kopā izglītības iestādē.

Valsts izglītības satura centrs ar šo mācību gadu ir sācis projektu Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas izveide, kas pedagogiem nodrošinās regulāru un viņu vajadzībās balstītu kompetences pilnveidi, sniegs metodisko atbalstu un digitālus metodiskos materiālus.