Vai viss ir ļoti labi vai pārāk slikti?

Jau kādu laiku visā Latvijā tiek veidotas iedzīvotāju padomes. Tas ir pēdējais jaunievedums pašvaldību darba organizācijā ar mērķi iesaistīt vietējos iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā. Amatpersonas uzskata, ka šādas padomes var veicināt pilsonisko līdzdalību un dialogu starp iedzīvotājiem un pašvaldību pārstāvjiem.

Mūsu novadā ar to izveidi joprojām sokas grūti un lēni. Līdz šim padomes izdevies izveidot tikai trīs pagastos – Īvandē, Ēdolē un Vārmē –, kur vietējie darbojas jau gadu, turpretī citos pagastos kandidāti piesakās ļoti kūtri. Nupat noslēdzies vēl viens atkārtotais balsojums, kur vislielākais dalībnieku skaits pašlaik ir Pelčos (11) un Laidos (8). Citos pagastos pieteikušies tikai viens, divi vai trīs kandidāti. Taču, lai padomi izveidotu, vajadzīgi vismaz pieci interesenti. To skaitā ir arī Alsunga, kurā pieteicies tikai viens cilvēks. Tas gan nedaudz pārsteidz, zinot suitu raksturu, aktīvo kopienu un iesaisti pasākumos. Kāpēc pat tur trūkst cilvēku, lai padomi izveidotu? Es domāju, ka tur nav tādu izteiktu problēmu, kas šādai padomei būtu akūti jārisina. Alsungā ir iespēja izteikt savu viedokli, iesaistīties, un tur cits citu, cik esmu novērojusi, arī uzklausa, runā atklāti! Tas kopienā ir ļoti svarīgi. Skatoties balsojuma rezultātus, nākas secināt, ka tajos pagastos, kur pietiekušies vismazāk cilvēku, viss kaut cik ir kārtībā – iedzīvotāji laikam ir apmierināti ar pārvaldes darbu, dzīves kvalitāti, redz nākotni savā pagastā bez pašu aktīvas iesaistes. Savukārt tur, kur kandidātu ir vairāk, vajadzīgs atbalsts, grūdiens, lai pagasts spētu attīstīties nākotnē. Vai arī pretēji? Nepiesakās, neiesaistās, jo pesimistiski domā, ka viss ir tik slikti, ka padome tāpat neko līdzēt nevarēs, ka tai nebūs nekādas teikšanas un ka finansējuma, lai ko uzlabotu, ir par maz. Tā pagastu iedzīvotāju sapulcēs esmu dzirdējusi vairākus sakām. Šāda skepse un pesimistu enerģija nosit vēlmi arī citiem, kas varbūt bija apsvēruši domu pieteikties. Diemžēl dažkārt negatīvā enerģija var būt stiprāka par pozitīvo. Zinu, ka Īvandē un Ēdolē, kur šāda padome jau darbojas, darbu un vēlmju dzīves kvalitātes uzlabošanai ir ļoti daudz. Jaunu iedzīvotāju piesaiste un ceļu, ēku stāvoklis ir galvenās rūpes Īvandē. Savukārt ēdolnieki vēlas redzēt aktīvus cilvēkus, jaunas darba vietas, lai piesaistītu vairāk jaunu ģimeņu ar bērniem, un lai skola spētu pastāvēt, tiktu sakārtota infrastruktūra pagasta centrā. Esmu manījusi, ka līdz ar šādu padomju izveidi interesi sākuši izrādīt arī citi vietējie iedzīvotāji. Sapulcēs ar savām idejām pēkšņi ierodas tādi, kas iepriekš savu viedokli nav skaļi izteikuši, vai par problēmām un risinājumiem padomes locekļiem ziņo atsevišķi, jo savējiem uzticas. Tas noteikti ir lielākais pluss – pavilkt līdzi vēl citus un veidot komunikāciju ar tiem, kas biežāk izvēlas palikt maliņā.