Vai pareizs lēmums vai vēlmju domāšana?

No 2026. gada sabiedrisko mediju saturam jābūt tikai latviešu valodā vai tādā valodā, kas ir piederīga Eiropas kultūrtelpai. Valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiks pabeigta vienotas informatīvās telpas izveide, teikts vakar Saeimas apstiprinātajā Nacionālās drošības koncepcijā.

Valsts valodas stiprināšana visās dzīves sfērās ir atbalstāma, taču jautājums par to, vai un cik ilgi Latvijā sabiedriskajos medijos vēl nepieciešams saturs krievu valodā, bijis un ir sarežģīts.

Pret krievu propagandu – ar labu saturu, tā nesen savā intervijā Latvijas Radio 1 uzsvēra jaunā kultūras ministre Agnese Logina no Progresīvajiem: „Mēs dzīvojam blakus divām agresīvām valstīm, kuras cīnās par mūsu intelektuālo telpu, un Krievijai it sevišķi ir ārkārtīgi spēcīgi attīstīta propagandas māksla. Viņiem ir izdevies melot tādā apmērā, ka meli daudziem cilvēkiem kļūst par patiesību (..). Tāpēc jārada saturs svešvalodās – gan angļu, gan krievu valodā –, lai mēs varam paši stāstīt par sevi, nevis pakļauties tam, ko par mums stāsta.”

Pret to, ka saturu krievu valodā jāpārtrauc veidot, šonedēļ paziņojumā iestājās gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzija. Krievi ir Latvijas lielākā minoritāte, un sabiedrisko mediju ieskatā pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos šāds lēmums ir tuvredzīgs un pat pretējs mērķim – stiprināt informatīvās telpas drošību. Izslēdzot kvalitatīvu, sabiedrības interesēm un vērtībām atbilstošu saturu krievu valodā, valsts pati netieši veicinās Krievijas propagandas kanālu nelegālā satura patēriņu. Cerēt, ka visi tie, kuri lieto medijus krievu valodā, no 2026. gada nu pārslēgsies uz latviešu valodā raidošajiem, ir vēlmju domāšana, uzsvērts paziņojumā.

Mediju videi nav pieņemams arī tas, ka šī sadaļa koncepcijā, šis lēmums, kas tapis tobrīd Nacionālās apvienības pārvaldībā esošajā Kultūras ministrijā, virzīts sasteigti, pa pusei slepeni, nekonsultējoties ar sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāju – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, ar pašiem medijiem un ekspertiem, kuri padziļināti pētījuši dezinformāciju hibrīdkara apstākļos.

Pašlaik sabiedriskie mediji saturu mazākumtautību valodās veido divās platformās: Latvijas Radio 4 Doma laukumā un portālā Rus.LSM. Latvijas Radio 4 nedēļā sasniegtā auditorija ir ap 150 tūkstošiem klausītāju (pēc Kantar datiem). Pusei ir virs 65 gadiem, tātad tā atrodas dezinformācijas riska grupā. Latvijas Radio aplēses liecina: ja Latvijas Radio 4 tiktu slēgts, sabiedriskais medijs zaudētu 100-125 tūkstošu auditoriju, lielākoties Rīgā un Latgalē. Savukārt portāls Rus. LSM augustā sasniedza vairāk nekā 200 tūkstošus apmeklētāju (pēc Gemius datiem). Pieprasījumu pēc labas informācijas krievu valodā apliecina arī šī portāla sekotāju skaits feisbukā, kas pērn audzis par 45% (pret 2021. gadu), bet vietnē YouTube – par 75%.Turklāt to skatās ne vien Latvijā, bet arī Ukrainā un citur.

Bet koncepcija nu pieņemta. Kā tā tiks realizēta un vai izdosies krievvalodīgos no Kremļa kanāliem pārvilināt uz medijiem latviešu valodā, to rādīs valdības un Saeimas turpmākie lēmumi, tostarp sabiedriskajiem medijiem piešķirtais finansējums laba oriģinālsatura radīšanai.