Vai noņemsim plīvuru?

Mēdz teikt, ka sievietēm gadus neprasa. Es patiešām nezinu, kurā laikā un kāpēc šī tradīcija slēpt sievietes patieso vecumu ir sākusies… Taču reizi pa reizei tā ir aktuāla joprojām.

Pēdējā laikā gan sabiedrībā, šķiet, attieksme pret gadu skaita izpaušanu ir kļuvusi brīvāka, taču vienmēr jābūt piesardzīgam, jo netīšām var nonākt situācijā, kad jautājums „Cik jums gadu?” var tikt uztverts kā nepieklājīgs. Un, protams, tā ir katras sievietes pašas izvēle – atklāt savu vecumu vai ne, taču, manuprāt, ieguvumi no šādas spēles un aizplīvurotības nav pārāk lieli. Man šķiet, ka daudz svarīgāk ir savu gadu skaitu un it īpaši novecošanu pieņemt. Un, ja tu pats to pieņem, tad, visticamāk, nav problēmu atklāti par to runāt ar citiem.
Rīt ir 8. marts, un varbūt tamdēļ pārdomas gluži neviļus ved mani šādā virzienā. Taču šī tēma, manuprāt, ir aktuāla arī vīriešiem. Nesen instagramā uzdūros interesantam ierakstam, kurā kritizēta ārzemēs izdota grāmata Četri soļi, kā jebkurā vecumā izskatīties un justies jaunākam, kuras pamatā ir pieņēmums, ka tā izskatīties un justies taču grib visi. Taču ieraksta autors – vīrietis gados – atzīstas, ka viņš to nevēlas. Un pamato savu izvēli, sakot: ja fokusējamies uz to, lai izskatītos jaunāki, mēs ziedojam sevi jaunības kultam, kas liek ticēt, ka ikviens, kuram vairs nav 29 gadi, nav pietiekami labs. Iepretī tam autors aicina veidot tādu kultūru, kas vērtību un skaistumu saskata visos dzīves posmos. Mudina atdot vērtību vārdam vecs un lietot to ar cieņu.
Manuprāt, šādai pieejai un attieksmei ir jēga un ieguvumi. Pirmkārt, jau tas vien atbrīvo – nav jāizliekas. 50 gados nav jātēlo trīsdesmitgadniece vai trīsdesmitgadnieks. Tu vari būt tāds, kāds esi. Otrkārt, tas nozīmē, ka dzīve turpinās arī tad, kad esi pārkāpis 29, 39, 49, 59, 69 un vēl kādus sliekšņus. Nav sevi jānoraksta – tu vari dzīvot piepildīti, interesanti, krāsaini, priecīgi, veselīgi, skaisti, rotaļīgi, radoši, cik vēlies, jo šīs kvalitātes patiesībā nevar atņemt. Treškārt, savu novecošanu pieņemot, dzīve kļūst bagātāka – tajā ir vairs ne tikai viena vienīga jaunība, bet arī briedums un viedums, ko var iegūt tikai ar gadiem.
Iespējams, es maldos, bet šķiet, ka sievietes nereti tāpēc baidās atzīt, cik viņām gadu, ka pastāv uzskats: skaistums cieši saistīts vienīgi ar jaunību. Taču skaistums ir vērtējums no tā, kurš uz tevi skatās. Pirmām kārtām jau arī no tevis pašas.