Vai modes slimība?

Pēdējos gados visai bieži dzird runājam par veģetatīvo distoniju – vienubrīd tā pat tika dēvēta par modes slimību. Vai tiešām tā ir? Vēstures fakti liecina, ka pirmoreiz ārsti to novēroja 19. gadsimta vidū un 1871. gadā Džeikobs da Kosta to nodēvēja par satrauktās sirds sindromu. Tagad psihoterapeite Agnese Sperga norāda, ka veģetatīvā nervu sistēma cilvēka gribai nav pakļauta – tā darbojas automātiski. Veģetatīvā distonija būtībā ir tāds psihoemocionāls traucējums, ka dažādos izmeklējumos nekādas organiskas pataloģijas, piemēram, sirds aritmija, neparādās. Viens gan – jebkuri psihoemocionālie traucējumi mūs ietekmē, un cilvēki dzīvo trauksmē.

Kuldīgas novada sociālā dienesta darbiniece Madara Brūkle un viņas kolēģe Una Pole iesaistījušās Labklājības ministrijas projekta Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās mācību programmā Sociālais darbs ar grupu. Mērķis – attīstīt prasmes darbā ar klientiem grupās. Abas ne tikai apgūst zināšanas, bet viņām arī dots uzdevums – atrast savu mērķa grupu un ar to strādāt. Una izvēlējusies jauniešus, lai viņus motivētu, bet Madara – cilvēkus, kuriem ir veģetatīvā distonija. Viņa uzskata, ka grupu darbs Latvijā nav attīstīts un iedzīvotāji – samērā kūtri. Patiesībā tā ir ļoti laba metode, kā strādāt ar sabiedrības daļu, kurā viens otru spēj mācīt, motivēt un stiprināt. Madaras grupā pieteikušies pieci cilvēki, bet viņa neatteiks vēl kādam. Vajag tikai saņemties.

Nākotnē iecerēts, ka sociālajā dienestā varētu strādāt atsevišķs darbinieks, kurš brauktu pa visu novadu un vadītu iedzīvotāju atbalsta grupas.