Vai vēlēšanu sistēma jāmaina?

Manāmi tuvojas Saeimas vēlēšanas oktobrī, un arī šīs nav izņēmums, kad parlamentā vēlas iekļūt jauni spēki. Sociālajos medijos diskusijas iet vaļā. Viens no jaunā spēka iniciatoriem (un laikam galvenais) režisors Alvis Hermanis ik pa laikam platformā X ieraksta atkal kādu ideju vai plānu nākamajiem soļiem. Nodibinātā kustība Bez partijām nu jau ar citu nosaukumu piedāvā Latvijā mainīt vēlēšanu sistēmu. Un, tā kā partijai jābūt dibinātai ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām, tad, visticamāk, jaunā kustība startēs kopā ar kādu no pašreizējām partijām.

Bet tas, ka režisors aģitē par vēlēšanu sistēmas maiņu, nav slikti, jo tagadējā – proporcionālā – vēlēšanu sistēma sevi izsmēlusi. To redzam vājajā Saeimā, ko taču paši vien esam ievēlējuši, taču, kā atzīst daudzi eksperti, ne jau vēlētāji vainīgi, bet pati sistēma. Taču vēl vairāk tiesību speciālistu un politologu atzīst, ka mažoritārā sistēma radītu vēl sliktāku efektu. Jo klasiskās mažoritārās sistēmas modelī, kurā apgabalā tiek ievēlēts viens deputāts, pārējo kandidātu balsis aizietu zudumā. Turklāt 13. Saeimas vēlēšanās bija 19 partiju sarakstu. Katrā līdz 30 kandidātu. Cik kandidātu vēlētāji vispār pazīst?

Tiek runāts arī par jaukto vēlēšanu sistēmu: puse deputātu – pēc partiju sarakstiem, puse – individuāli kandidāti. Bet, lai uz šādu sistēmu pārietu, būtu jāmaina Satversme, un tas nav vienkārši.

Jurists, politologs, bijušais Augstākās Padomes deputāts un aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis rosina ieviest Īrijas modeli, kas ir proporcionāls, tāds, kā prasa mūsu Satversme, bet ar ļoti spēcīgiem mažoritārās sistēmas elementiem. Balso nevis par sarakstu, bet par kandidātiem, tomēr saglabājot proporcionālu mandātu sadali. Viņš skaidro, ka Īrijas sistēmā apgabalos ir trīs līdz pieci mandāti un kandidātu parasti ir no astoņiem līdz 16. Vēlētājs tos sarindo prioritārā secībā – kurus uzskata par vislabākajiem. Un būtiski, ka neviena balss nekur nepazūd. Ja mans pirmais kandidāts būs savācis vajadzīgo balsu skaitu, balss pāries nākamajam. Tas ir ne tikai demokrātiski, bet arī ļoti taisnīgi, uzskata T.Jundzis.

Turklāt šādā modelī paliek arī partijas, bez kurām demokrātijai nav reālas iespējas pastāvēt. T.Jundzis prognozē, ka tās pat kļūst stiprākas, jo šādā sistēmā partija nevarēs sarakstā ielikt nevienam nezināmu kandidātu un cerēt, ka pietiks ar populāru cilvēku priekšgalā. Politiskajai organizācijai būs jāatrod cilvēki ar pieredzi, zināšanām, labu reputāciju.

Vēl var kandidēt bez partiju starpniecības. Piemēram, Igaunijā pastāv neatkarīgo kandidātu iespēja, tā turklāt integrēta proporcionālā daudzmandātu apgabalu sistēmā, kas ļoti līdzīga Latvijas vēlēšanu sistēmai. Īrijā un Jaunzēlandē kā parlamenta vēlēšanu sistēma ir bijuši referendumi, un tas ir viens no veidiem, kā sabiedrību izglītot. Jo tikai izglītots vēlētājs apzinās to, ka Saeimas vēlēšanu iznākums nosaka arī stabilas, lemtspējīgas valdības izveidi.