Vai ietekmele ir mele?

Nesen internetā uzdūros rakstam par kādu instagrama ietekmētāju Aitanu Lopesu no Barselonas, kurai seko 273 tūkstoši cilvēku un kura, reklamējot dažādus ražojumus un uzņēmumus, pelna vairāk nekā 10 000 eiro mēnesī. Izskatās nevainojami, nekad neslimo un reklāmu ievieto ļoti ātri. Kā tas iespējams? Viņa nav īsta.

Šādu nevainojamu sievieti radījis Spānijas uzņēmums The Clueless pēc tam, kad, sadarbojoties ar īstiem cilvēkiem – ietekmeļiem jeb influenceriem –, sastapies ar problēmām, ko radījis cilvēciskais faktors, proti, vairāku uzņēmumu reklāma bieži aizkavēta vai atcelta personīgo problēmu dēļ. Tāpēc radīta mākslīgā darbiniece Aitana, kura visu izdarīs laikā, nekad neslimos, negulēs un kurai nebūs jāmaksā alga. Līdzīgu mākslīgā intelekta radītu modeļu, izrādās, jau ir daudz, un teju nav iespējams pateikt, ka tie nav īsti cilvēki.

Taču, lai tēlam noticētu un cilvēki vēlētos sociālajos medijos tam sekot, Aitanas gadījumā regulāri tiek rīkotas sapulces, izlemjot, kādus pasākumus viņa apmeklēs, kādus foto publicēs un cik daudz no savas mākslīgās dzīves un personības atklās. Tiek skaidrots, ka cilvēkiem patīk stāsti, ne vien tukšas, skaistas fotogrāfijas. Medijs New York Times norāda, ka mākslīgās ietekmeles nākotnē šo profesiju apdraud.

Apskatot Aitanas instagrama kontu, pamanīju: pie profila norādīts, ka tas ir virtuālās realitātes auglis. Tas nozīmē – visus, kas šai sievietei seko, viņa tāpat spēj ietekmēt un mudināt kādu vietu apmeklēt vai ko nopirkt. Ja vien cilvēki pamana, ka tā nav īsta. Bet, ja to zina, vai tad ir mierā, ka zināmā mērā viņiem tiek melots? Iespējams, kādam pirmā doma, sākot mākslīgajam tēlam sekot, bijusi uzzināt, cik daudz tas spēj parādīt. Taču pēc laika, šķirstot savu instagrama lentu, cilvēki nemaz nepamana, ka tiek ietekmēti. Aitana starp īstiem cilvēkiem ieplūst ļoti labi. Šķirstot sociālos medijus un atslēdzot prātu, vēlāk rodas vēlme pēc kādas preces un vairs nevaram atsaukt atmiņā, kur tieši tā redzēta.

Domāju: liela daļa sieviešu Aitanai seko tāpēc, lai mēģinātu tai līdzināties un būtu tikpat skaistas kā mākslīgajos attēlos. Arī par īstām sociālo mediju modelēm un to, ko skaistās publikācijas nodara garīgajai veselībai, runāts jau iepriekš. Taču nu esmu manījusi, ka bildes ar šķietamu paša seju mākslīgā intelekta lietotnēs spēj izveidot daudzi. No īstām fotogrāfijām tās vēl var atšķirt, taču domāju, ka ar laiku tas var būt drauds ne vien mūsu veselībai, bet arī citiem pasaulē svarīgiem procesiem.