Vai būsim pirmrindnieki?

Dienu pirms 1. septembra notika Kuldīgas novada domes sēde, kurā cita starpā tika lemts – būt vai nebūt 1. klasei Ēdolē un Nīkrācē. Par Ēdoli īpašu diskusiju nav bijis un nebija arī šoreiz, jo 1. klasei nebija pieteicies neviens. Taču Nīkrāces skolā bija pieteikušies gan. Ikviens var noskatīties domes sēdes videoierakstu. Arī es to izdarīju, taču saprast, cik skolēnu bija pieteikti 1. klasei Nīkrācē, no sēdē izskanējušā ir diezgan grūti. Jo skan vairākas versijas: minimālais skaits ir viens audzēknis, maksimālais – seši (pieci reģistrēti un par vienu izteikta vēlme viņu pieteikt). Bet domes lēmumā oficiāli ierakstīts: „Nīkrāces pamatskolā ir pieteikti divi jaunie pirmklasnieki.”

Ļoti interesanti, ka Kuldīgas novada domes izglītības pārvaldes vadītāja Santa Dubure, skatoties valsts izglītības informatīvajā sistēmā, sēdes dienā redz vienu skolēnu, bet Nīkrāces pamatskolas direktore Dzintra Liekmane saka – tajā pašā sistēmā līdz 11.00 bijuši redzami pieci pieteikumi.

Vēlāk sēdes gaitā var nojaust, ka S.Dubure dažus pieteikumus nevēlas atzīt, ar tādu kā pārmetumu vēršoties pie skolas direktores, kura it kā mēģinājusi šos bērnus pārvilināt, taču tas neesot bijis bērnu interesēs, un galu galā vecāki pieņēmuši citu lēmumu. Līdz galam netiek pateikts, kur tad šie bērni mācīsies. S.Dubure min vien to, ka viņu vecāki jau bija izvēlējušies citu skolu Kuldīgas novadā, tad pēkšņi pārdomājuši – gribējuši uz Nīkrāci, bet nu tagad galu galā mācīsies tajā skolā, kas izvēlēta sākumā.

Manuprāt, no puspateiktā varam secināt tikai vienu, ka cīņa par šiem bērniem ir bijusi, visticamāk, ar tuvāko skolu Skrundā. Es patiešām neapskaužu tos vecākus, kuriem lēmums jāpieņem šādā situācijā, un ceru, ka tas būs bērnu interesēs, jo – piedodiet politiķi un vadītāji! – tā ir vecāku izvēle un ģimenei nav pienākuma visus apsvērumus skaidrot vai par savu izvēli attaisnoties.

Taču patlaban, kad valsts politikas dēļ skolas cīnās par izdzīvošanu, vecākiem tā laikam kļuvusi par jauno realitāti. Tāpat kā neziņa, kas īpaši sāpīga ir tiem, kuru bērni mācās Nīkrāces skolā. Un katrs tāds signāls kā, piemēram, 1. klases neatvēršana liek uzdot jautājumus: „Un kas būs tālāk? Vai ir cerība, ka skola spēs pastāvēt?”

„Es tiešām negribētu piedzīvot to, ka Kuldīgas novads ir starp tiem, kuri mazo skolu slēgšanā ir kā pirmrindnieki,” sēdē sacīja Nīkrāces pamatskolas vecāku padomes vadītāja Iveta Ziemele. „Mēs ļoti labi saprotam, ka 1. klasē ir viens audzēknis, bet, kā skolas direktore teica, pirms brīža bija vairāk. Kāpēc tā? Tagad ir mazāk, jo novadā skola pret skolu ir kā šakāļi. Cik ļoti mēs viens otru atbalstām, lai skolas būtu lielākas, lai audzēkņu būtu vairāk?”

Arī es patiešām ļoti ceru, ka Kuldīgas novads nebūs pirmrindnieks skolu slēgšanā, taču pārliecinošs deputātu vairākums 31. augustā nobalsoja, ka Nīkrācē 1. klase netiks atvērta. Tikai deputāte Loreta Robežniece balsoja pret, un atturējās Daiga Kalniņa un Nellija Kleinberga.

Dienvidkurzemes novada Kalvenes pamatskolā tajā pašā dienā 1. klasē bijuši pieteikti pieci skolēni, bet tagad pievienojušies trīs no tiem, kuri būtu nākuši uz Nīkrāci. Viņiem labi, jo tagad klasē būs astoņi. Šo faktu sēdē minēja Nīkrāces pamatskolas direktore, un es neredzu pamata viņai neticēt.