Uz papīra izlasītais atmiņā paliek ilgāk

Arī šoreiz gada noslēgumā uzklausām savu novadnieku vērtējumu par Kurzemnieku un ieteikumus.

Anta Jankovska, operdziedātāja:

– Dzīvoju Rīgā, un šeit drukāto avīzi nopirkt nevaru, tāpēc Kurzemnieku lasu tikai digitālā formā. Esmu abonējusi e-avīzi un jaunākajām ziņām sekoju līdzi arī Kurzemnieka sociālo mediju kontos. Drukātos vispār pērku tikai tad, kad lidoju. Esmu iecienījusi žurnālu Leģendas – to lidostā vienmēr nopērku, jo tur ir interesanti raksti par pazīstamām personībām. Citreiz tur nopērku arī Santu un žurnālu Kas Jauns. Kurzemnieka e-avīzi sāku abonēt pavisam nesen pēc koncerta Suitu kods Alsungā, jo gribēju redzēt, kā tas atspoguļots. Kopš tā laika turpinu abonēt. Lasu visu par to, kas novadā noticis, – man ir interesanti uzzināt, kā dzīvo cilvēki Alsungā, Ēdolē, kas tur jauns, jo tur ir mana tēva mājas. Ja ir kāds raksts par suitiem, to izlasu noteikti!

Ziņas, protams, ir labas un vajadzīgas, taču tās varam visur izlasīt pat tad, ja negribam: kāda sociālā medija ziņu lentē tās vienalga izlīdīs. Visinteresantākie raksti ir intervijas ar novadā dzīvojošām personībām, arī problēmjautājumi un to risinājumi – tie vietējiem cilvēkiem, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Pēdējā personība, par ko lasīju žurnālā Leģendas, bija Edīte Pjafa, savukārt Kuldīgas notikums – galvenās egles iedegšana, no kuras feisbukā bija publicētas ļoti skaistas bildes. Priecājos, ka Kurzemniekā varu uzzināt par jaunām, vēl nepazīstamām personībām, tostarp mūziķiem, māksliniekiem. Piemēram, pirms Suitu koda koncerta nezināju par tik talantīgiem mūziķiem kā Anta Puķīte un Miks Akots. Ir grūti rakstīt par jaunām personībām – vieglāk pārdot rakstu par cilvēku, kuru visi zina un kam ir ne vien pozitīva, bet arī bēdīga slava. Man būtu interesanti lasīt par talantiem, kuri vēl nav ļoti pamanīti, taču viņi kaut ko nozīmīgu jau ir paspējuši izdarīt un par viņiem ir vērts uzzināt.

Drukātajai avīzei nākotni es noteikti redzu. Man ir ļoti sarežģīti kādu rakstu lasīt digitāli – galvenokārt tāpēc, ka šādā formātā saņemtā informācija nepaliek prātā. Šķiet, uztvere ir pavisam citādāka nekā tad, ja rokās paņem papīru. Arī kā dziedātāja notis joprojām drukāju, nevis tās uzlieku aipadā (planšetdatorā – red.), kā to dara citi kolēģi. Pieļauju, ka mūsdienu bērni informāciju labāk uztver digitāli, – viņi tā uzauguši, un viņiem nu grūtības sagādā īstu grāmatu lasīšana.