Svētku par daudz nevar būt

Nesen aizritējusi Lāčplēša diena – daudzviet ar piemiņas brīžiem, lāpu gājieniem un koncertiem par godu Latvijas brīvības cīnītājiem un uzvarai pār Bermonta karaspēku pirms 106 gadiem. Bet citādi tā bija parasta darbdiena, nevis svētku brīvdiena, kā to jau pirms gada ierosināja vīru kopa Vilki, portālā Manabalss.lv savācot pietiekami daudz parakstu, lai šo priekšlikumu izskatītu Saeimā. Toreiz politiskais atbalsts netika saņemts, savas pretenzijas izteica arī darba devēji. Vēl viena brīvdiena radītu papildu slogu, kas negatīvi ietekmētu ekonomiku.

Arī šogad uz mirkli uzplaiksnīja diskusijas par šo tēmu ar kompromisa variantu – saīsinātu darbdienu. Uzplaiksnīja un tūlīt norima – ir taču budžeta pieņemšanas laiks! Citu jautājumu iesniedzējiem var ieteikt izvēlēties brīdi, kad simts gudro galvu nav tik sakarsušas.

Nosvinēta arī Latvijas Republikas proklamēšanas diena – nozīmīgi valsts svētki un brīvdiena, ko patriotiski pavadīt ar ģimeni publiskos pasākumos vai svinēt mājās šaurākā lokā, skatoties koncertus zilajā ekrānā, kura stūrītī jau kopš novembra sākuma plīvo sarkanbaltsarkanais karodziņš.

Par svētkiem domājot, ienāca prātā: jauki, ka Latvijas valsti nolēma dibināt un gadu vēlāk latvju vīriem to Bermontu izdevās sakaut tieši šajā laikā, – tā pelēcīgais novembris kļuvis par patriotu mēnesi. Meteoroloģiski tik drūmā laikā svētki tiešām vajadzīgi, lai vismaz sirdi sasildītu un, patriotiskās runas vai koncertus klausoties, izjustu, ka dzīvot brīvā valstī nemaz nav slikti.

Atgriežoties pie jautājuma, vai novembrī vajadzīga vēl viena brīvdiena, var jau būt, ka jārīko aptauja. Rezultāts gan aptuveni skaidrs: kāda daļa droši vien teiks jā (visticamāk, tie, kas strādā valsts un pašvaldību iestādēs), nestrādājošajiem būs vienalga, bet uzņēmēji iebildīs. Maijā ir divi, arī patriotiski svētki, kam ir brīvdienu statuss: 1. maijs un 4. maijs. Ir dzirdēts, ka 1. maijam to vajadzētu ņemt nost, jo Darba svētkus neviens taču nesvin. Tas esot tāds padomju laika mantojums. Godīgi sakot, arī man vēl saglabājušās mieles no toreizējiem darbaļaužu solidaritātes gājieniem ar Latvijas PSR karogiem un saukļiem, ko pat atcerēties negribas. Taču kalendāra lapiņā ir otrs ieraksts – Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena, un tā minēta likumā par svētku dienām. 1. maijs ir diena, kad Latvijā sāka strādāt pirmais demokrātiski ievēlētais parlaments. Nezinu, vai šī notikuma atcerei vajag brīvu dienu, bet svētku par daudz nevar būt.