Senioru būs vairāk. Kā rūpēties?

Eiropā jau kādu laiku tiek realizēti integrētās aprūpes projekti. Šī pieeja balstās uzskatā, ka cilvēka vajadzības ir daudzšķautņainas un bieži vien veselības aprūpe no profilakses līdz pat rehabilitācijai ir cieši saistīta ar sociālo palīdzību. Tas īpaši svarīgi novecojošās sabiedrībās, kāda ir arī Latvijā, – plānots, ka 2055. gadā pensionāru īpatsvars būs 58%.

Senioru skaits tikai palielināsies

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem piektdaļai Latvijas iedzīvotāju ir virs 65 gadiem, un turpmāk senioru īpatsvars tikai palielināsies. Pēc Eurostat demogrāfisko prognožu pieņēmumiem paredzamais vīriešu mūža ilgums Latvijā 2070. gadā palielināsies līdz 82,5 gadiem, un tas ir par 12 gadiem vairāk nekā 2022. gadā prognozētais. Savukārt paredzamais sieviešu mūža ilgums tādā pašā periodā pieaugs no 79,8 līdz 88,4 gadiem. Sabiedrībai novecojot, jārēķinās ar jauniem veselības un sociālās aprūpes uzdevumiem, kas arvien lielākai sabiedrības daļai būs vajadzīgi arvien ilgāk. Latvijā saskaramies ar situāciju, ka no aprūpes rezidences uz slimnīcu aizvestu cilvēku pēc akūtās problēmas novēršanas atveseļoties sūta nevis atpakaļ uz rezidenci, bet uz medicīnas aprūpes iestādi, kam ar valsti ir pakalpojuma līgums un kas var atrasties jebkur Latvijā, kur tobrīd brīva vieta. Tāda var atrasties gan Tukumā, gan Bauskā. Aizpildītajām tabulas ailēm diemžēl ir vienalga par senioru, kurš aizvests uz pilnīgi svešu vietu svešā pilsētā, prom no ierastās vides, pazīstamā aprūpētāja, ēdiena, un ģimenes locekļiem attāluma dēļ ir ierobežota iespēja viņu apciemot.

Nopietnu medicīnisku indikāciju gadījumā vest uz medicīnas iestādi, protams, ir pareiza rīcība, taču rehabilitācijā pacienti tur parasti saņem minimālu palīdzību, ko ar daudz lielākiem panākumiem varētu sniegt pacientu ierastajā vidē. Daļa privāto aprūpes rezidenču turklāt spēj piedāvāt papildu aprūpes grozu (piem., psihologu, logopēdu), kam atveseļošanās laikā var būt izšķirīga nozīme.

Arī tādu veselības aprūpi kā fizioterapija, vakcinācija, insulīna terapija, izgulējumu un urīna katetra aprūpe, mākslīgais skābeklis u.c. sniedz tikai atsevišķās sociālās aprūpes rezidencēs, kas spēj nodrošināt medicīnas personālu un savus līdzekļus. Lielākā daļa rezidenču, kam šādu finansiālu iespēju nav, seniorus, kam pakalpojumi vajadzīgi, regulāri vadā uz medicīnas iestādēm un atpakaļ, un tas ne vien ir fizisks apgrūtinājums pacientiem, bet arī noslogo jau tā smagnējo veselības aprūpes sistēmu. Daudz plašāk šos pakalpojumus ļoti labi varētu sniegt aprūpes rezidencēs, ja vien šiem pacientiem būtu valsts finansējums.

Integrētā aprūpe

Pasaulē tādu modeli, kurā visi pacienta medicīniskajā aprūpē iesaistītie ārsti, kā arī sociālie darbinieki, aprūpētāji un citi speciālisti sadarbojas vienotā sistēmā, sauc par integrēto aprūpi. Tā palīdz novērst situācijas, kad cilvēkiem atbilstoša palīdzība netiek sniegta tāpēc, ka viņi pazuduši dažādu iestāžu kompetencē vai viņiem trūkst informācijas.

Diemžēl integrētā aprūpe Latvijā saskaras ar dažādām problēmām. Galvenais šķērslis – normatīvie akti. Sociālās aprūpes iestāžu iespējas Latvijā piedāvāt tik ļoti nepieciešamos pamata medicīnas pakalpojumus ierobežo noteikumi par telpu ekspluatāciju pēc sociālās aprūpes vai medicīnas iestādes klasifikācijas (vai nu viens, vai otrs) un Nacionālā veselības dienesta ierobežotais finansējums iepirkumos. Vienlaikus sociālās aprūpes rezidences medicīnas pakalpojumus sniedz: piemēram, iestājoties pacientam ar demenci, kam vēlāk vajadzīga arī onkoloģiskā aprūpe, tā tiek nodrošināta par rezidences, nevis valsts naudu, kurai pieteikties liedz minētie klasifikācijas ierobežojumi.

Šādi modeļi ieviesti daudzās valstīs: Nīderlandē, ASV, Skotijā un Apvienotajā Karalistē. Viens no zināmākajiem Eiropā ir Gesundes Kinzigtal Vācijā, kas sākts 2005. gadā. Ģimenes ārstus, speciālistus, slimnīcas, aprūpes mājas un citus pakalpojumu sniedzējus projekts apvieno vienā sistēmā. Zviedrija balstās tās izstrādātajā modelī Esther Model, kas uzsver cilvēka aprūpi mājās, nodrošinot medicīnisko aprūpi, pārbaudes, uzkopšanu, ēdināšanu u.c. labklājības vajadzības. Tur pēc izrakstīšanas no slimnīcas tiek radīts individuāls aprūpes plāns.