Saziņas jaunās nokrāsas

Nupat e-pastā saņēmu vēstuli no valodas ekspertes, tulkotājas Aigas Veckalnes – tajā ir piedāvājums uzzināt vairāk par sociālo mediju terminiem. Un pievienota vārdnīca. Acīmredzot šādu lektores uzaicinājumu saņem visi, kuri reiz bijuši viņas vadītajos kursos; es pirms pāris gadiem klausījos lekciju par rakstisko komunikāciju jeb, vienkāršāk sakot, par to, kā rakstīt e-pasta vēstules.

Piemēram, e-vēstulē atbildot sūtītājs jāuzrunā vārdā, taču, sarakstei turpinoties, tas vairs nav obligāti. Vienmēr jānorāda konkrēts sarakstes temats. Vēstulei jābūt īsai, saprotamai, bez liekvārdības. Labā prakse esot iekļauties piecos teikumos vai pat mazāk. Īsākas vēstules izlasa un uz tām atbild biežāk, liecina prakse. Tekstā gandrīz vienmēr jāsāk ar svarīgāko, izmantojot tā dēvēto apgrieztās piramīdas principu, kas ir labi zināms arī žurnālistiem. Un nevajadzētu lietot viscaur lielos burtus, emocijzīmes, daudzpunktes, tekstu iekrāsot, izcelt atsevišķas rindkopas utt.

Nekad nezinot, cikos cilvēks konkrēto e-pasta sūtījumu lasīs, nevajadzētu sākt vēstuli ar vārdiem labvakar vai labrīt. Vislabāk būtu rakstīt sveiks, sveicināti vai vienkārši labdien. Ieteicams izdzēst visu lieko, kas uz konkrēto saraksti neattiecas, piemēram, liekos Re/Atb., Fw/Pārs. temata laukā, arī skujiņas, svītriņas, iepriekšējo saraksti, kas vairs nav svarīga.

Atvadīties arī jāprot, pasakot paldies par sadarbību vai vēlot visu labu. Un parakstoties aiz vārda cieņā, ar cieņu nelikt komatu. Tā diemžēl ir bieža kļūda. Tāpat kā joprojām gadās saņemt lietišķa satura e-vēstuli no sūtītāja ar nenopietnu e-pasta adresi (piemēram, saulains vai ejupamezu). Vislabāk lietot vārdu, uzvārdu un aiz @ attiecīgo domēna vārdu.

Protams, nu jau pāris gadu laikā e-pasts sāk zaudēt dominējošo nozīmi, jo vairāk sazināmies vatsapā – tas ir ērtāk, ātrāk; nekur nav pazudušas arī īsziņas un zvans. Un arvien vairāk saziņa notiek sociālajos medijos, kur gandrīz visi noteikti ieskatāmies biežāk nekā e-pastā: feisbuka mesendžerī, instagramā, tviterī u.tml.

Jā, sociālie mediji tagad ir ikdienas sastāvdaļa, taču bieži par tiem runājam, izmantojot angļu valodu. Tāpēc lektore piedāvā noderīgu sociālo mediju vārdnīcu, kurā ir gan valodnieku apstiprināti termini, gan lektores ieteikumi. Viņa par to runā savā raidierakstā Pieturzīmes – tām var sekot arī vietnē X (tviterī), tiktokā, feisbukā, instagramā. Nupat šos medijus uzskaitīju tā, kā mēs jau pasen rakstām arī Kurzemniekā. Tā darīt ir pareizi un ērtāk nekā rakstīt angliskos nosaukumus. Taču ir termini, ar kuriem grēkojam vai kuru latvisko rakstību neesam ielāgojuši, pieņēmuši.

Vai mēs sakām un rakstām saite vai links (link)? Vai brenda (brand) vietā lietojam zīmolu? Un kā ar selfiju (selfie) – vai sākam teikt pašbilde, pašportrets, pašiņš? Un kā ar dalīties (to share)? Joprojām taču šērojam. Arī vebinārs joprojām dzīvāks par tīmekļsemināru.

Lūk, vēl vairāki lektores ieteiktie latviskojumi. Varbūt noder. Trends – tendence; tag – atzīme, to tag – atzīmēt; story – stāsts, stāstiņš; performance – sniegums; online – tiešsaiste, multimedia – multivide; meme – mīms; like – tīkšķot, tīkšķis, sirsniņa; to like – man patīk; emoji – emocijzīme; content – saturs; chatbot – sarunbots; audience – auditorija; blog – emuārs; hashtag – tēmturis; influencer – digitālā satura autors; podcast – raidieraksts; post – ieraksts; quiz – viktorīna; reel – rīls, īsais video; to save – saglabāt; to scroll – ritināt.