Ražotājiem – atbildība, lietotājiem – lēmums

Latvijā šogad stājas spēkā tekstila ražotāju atbildības sistēma, paplašinās arī plastmasas ražotāju atbildība.

Par ražotāju atbildības sistēmas tēvu tiek uzskatīts Tomass Lindkvists, kurš šo jēdzienu radīja pagājušā gadsimta 90. gados. Intervijā vietnei Packaginginsights.com viņš atzinis, ka ir pirmais, kurš ideju fiksējis rakstiski un devis tai konkrētu nosaukumu, jo domas par to, ka ražotājiem, nevis pašvaldībām jāuzņemas finanšu atbildība par tirgū laisto iepakojumu, virmojušas vairākās Rietumeiropas valstīs – Vācijā, Austrijā, Nīderlandē –, kā arī Skandināvijā.

Un tā arī ir šīs sistēmas būtība: komersanti maksā par to, ka pie patērētājiem nonāk, piemēram, plastmasas iepakojums, kas piesārņo vidi. Attiecīgi ražotājam vai izplatītājam ir finanšu atbildība atbalstīt dalītās atkritumu šķirošanas izveidi, savākšanu un pārstrādi. Īsumā – piesārņotājs, nevis iedzīvotāji vai valsts maksā par to, kas notiek ar viņa paša saražotajiem atkritumiem.

Šo finansiālo atbildību par piesārņojumu – saražotu vai ievestu – komersants Latvijā var uzņemties, maksājot dabas resursu nodokli vai noslēdzot līgumu ar ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumu, piemēram, Zaļo jostu, kas parūpēsies par konkrētā materiāla apsaimniekošanu. Šādos gadījumos komersants no dabas resursu nodokļa tiek atbrīvots, taču vienlaikus tiek sasniegti vides mērķi – saražotais nenonāk atkritumos un netiek noglabāts poligonā.

Daudziem tas, kā šī sistēma strādā, aizvien ir ķīniešu ābece. Dažādām ražotāju atbildības sistēmām nianses var atšķirties, bet princips ir līdzīgs. Piemēram, komersants Balticfloc ražo siltumizolācijas materiālus, iepako tos maisos un pārdod. Ražotāju atbildības sistēma motivē izstrādāt tādu iepakojumu, kas satur mazāk plastmasas, ko ir vieglāk pārstrādāt vai kas jau ir izgatavots no pārstrādāta materiāla. Balticfloc jāuzskaita iepakojums katrai saražotajai vienībai, kas Latvijā pārdota. Par katru tirgū laisto iepakojuma kilogramu tam jāmaksā dabas resursu nodoklis. Taču likums paredz alternatīvu. Balticfloc ir noslēdzis līgumu ar ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumu Zaļā josta, kas nodrošina to, ka maiss, kurā bija siltumizolācijas materiāli, tiek pārstrādāts, nevis nonāk poligonā.

Ir pieejami dažādu izmēru konteineri ar dažādu estētisku un funkcionālu dizainu, turklāt šķirotie atkritumi tiek izvesti bez maksas. Dalītās šķirošanas sistēmā galvenā nozīme ir patērētājam, jo galu galā tieši viņš izlems, kur nonāks nevajadzīgais T-krekls, izlietotās baterijas, stikla pudeles vai plastmasas iepakojums – sadzīves atkritumos vai atbilstošajos konteineros, kas nu jau plaši pieejami.

Mūsu sadarbības partneris Clean R Latvijā jau izlicis vairāk nekā 200 konteineru tekstilam, un šogad plānots skaitu dubultot. Konteineri stiklam un citam iepakojumam visbiežāk ir pat pie mājām. Tāpēc šķirošana drīzāk ir lēmums, ne tik ļoti piepūle.