Rapsis zied. Ko darīt?

Viendien sociālajos medijos pamanīju fotogrāfiju, kurā jauns cilvēks iebridis dzeltenā laukā, noplūcis vienu ziediņu un jautā: „Kas tā par puķīti?” Manu uzmanību piesaistīja lielais komentāru skaits – ja nemaldos, krietni virs simta. Sākumā izteikti minējumi par tīruma pērkoni, kas gan ir izplatīts krustziežu dzimtas lakstaugs, tomēr tā ir nezāle, un diez vai kāds ļautu tai augt lielā platībā, lai cik skaisti ziedētu. Cita starpā bija arī komentārs, lai nebradā pa svešiem laukiem – vai tad pilsētas puķu tirdziņā viņš tā uzvedoties? (Par to mazliet vēlāk.) Parunājušies par zvēreni, paķērsi un vēl citiem krustziežu augiem dzeltenā krāsā, dabas draugi attapās: paga, paga, vai tik tas nav rapsis, kas zied tik spilgti, ka acis deg un elpa aizraujas? (Arī par to mazliet vēlāk.)

Neba velti Ilgtspējības apvienība atkal aicina iedzīvotājus piedalīties Lauku ziedēšanas svētkos. Arī šogad dažādos Latvijas novados pie ziedošajiem laukiem izlikti īpaši koka fotorāmji, lai ikviens var pavasara krāšņumu iemūžināt un dalīties ar to sociālajos medijos. Kurzemē kartē iezīmētas vairākas vietas, bet ne Kuldīgas novadā. Ilgtspējības apvienības ierosme radusies pirms pieciem gadiem, lai dotu iespēju cilvēkiem izjust ziedošo lauku burvību un ar Latvijas ainavām lepoties. Tā nu atkal gan pilsētnieki, gan lauku ļaudis aicināti uz ziedošiem rapša, pupu, zirņu, ilggadīgo stādījumu un pat āboliņa laukiem smelties fotoiedvesmu.

Tiktāl viss labi, bet nu atgriezīšos pie tās bradāšanas un elpas aizraušanās. Latvijas Dabas fonds no jauna publicējis iepriekšējo gadu uzsaukumu: „Pirms brien rapsī pēc savas bildes, padomā!” Jā, rapsis zied krāšņi, bet patiesībā šī ienesīgā lauksaimniecības kultūrauga audzēšana vai došanās tajā iekšā nemaz nav tik koša, kā izskatās. Šim ierakstam bija vairāk nekā 400 komentāru, tostarp pretrunīgi. Liela daļa tomēr atzinusi, ka īsti labi ar to rapsi nav. Elpa aizraujas ne tikai no skata, bet arī – smakas! Rapsis tiek aktīvi miglots ar fungicīdiem, kas kaitē bitēm, un arī cilvēkam var radīt kairinājumu un alerģiskas reakcijas. Latvijas Dabas fonds aicina sameklēt fotosesijai labvēlīgāku vietu: pļavas, kurās zied gaiļbiksītes, bezdelīgactiņas, dižkoka piekājes. Vēl piedāvātas pļavas, kur ganās govis, bet es gan nezinu, kā ar tiem ragulopiem un to ganiem. Manuprāt, ne pa lauksaimniecības sējumiem, ne dabiskām pļavām, ne govju aplokiem bradāt tomēr nevajadzētu. Saudzēsim sevi un dabu!