Es vairs nepazīstu savu bērnu

Jūs ievērojat, ka bērns arvien biežāk ir sliktā noskaņojumā un emocijas ir vētrainas. Pieprasa vairāk brīvības un neatkarības savos lēmumos. Bieži strīdas pretī un apvainojas par sīkumiem. Vai jūsu bērnam ir vairāk par desmit vai 11 gadiem?

Ir sācies pārejas jeb pusaudžu krīzes posms, kurā bērns pamazām kļūst par pieaugušo. Tas ir sarežģīts dzīves periods, kas dalās vairākos vecumposmos.

10–13 gadu. Agrīnais pusaudžu periods. Bērns kļūst izteikti ziņkārīgs, ar paaugstinātu aktivitāti. Viņu interesē viss – sākot ar vecāku pacietības izmēģināšanas robežām, beidzot ar sevis novērtēšanu, cik daudz viņš spēj, kāda ir konkurence ar vienaudžiem.

14–16 gadu. Zēniem un meitenēm šajā posmā ir zināmas atšķirības, proti, pubertāte meitenēm notiek straujāk. Parādās interese par pretējo dzimumu, aug krūtis, mainās auguma garums, parādās pirmās mēnešreizes, arī pinnes, ko labāk ārstēt pie dermatologa, citādi tiek izmēģināti visādi nekvalitatīvi kosmētikas līdzekļi. Zēniem mainās balss tembrs, viņi bieži jūtas izskatā nepilnvērtīgi, raksturīgas ir spējas dusmu un agresijas lēkmes. Ir izteikta vēlme konkurēt ar citiem.

Visas šīs pārmaiņas bērnu baida, jo pusaudzis ļoti vēlas būt pieaugušais. Vēlme pierādīt savu taisnību ir maksimāla. Formējas personība ar savu viedokli par visu, bet pašapziņa tiek pārņemta, kopējot vecāku uzvedību. Proti, jūs, vecāki, esat paraugs neapzinātai reakcijai uz kādu situāciju, kas jāatrisina. Ja vienaudžu grupā rodas problēmas – nepieņemšana, izstumšana, grūtības ar mācībām –, pusaudzis meklēs atbildi līdzīgos notikumos ar vecākiem. Īpaši problemātiski tas ir tiem bērniem, kuriem vecāki kādu iemeslu dēļ bieži nav bijuši blakus: daudz darba, konflikti starp pieaugušajiem mājās, šķiršanās. Jūs neesat vainīgi – vienkārši tā izveidojušies apstākļi. Bet pusaudzim vajag risinājumu viņa problēmai.

Jāapzinās, ka šajā vecumposmā pusaudzis ir ļoti noslēgts – nevar taču rādīt, ka ar situāciju viņš netiek galā! Un tiek mēģināti visādi slēpšanās veidi: bravūra (smēķēšana, dzeršana, izaicinoša uzvedība, atklāta agresija) vai noslēgtība (pusaudžiem ar mierīgāku raksturu). Ārēji bērns ir mierīgs, mazrunīgs, par skolas lietām nerunā, bet viņam ir liela atkarība no mobilā telefona. Painteresējieties, ko pusaudzis visbiežāk telefonā skatās! Varbūt tieši tur slēpjas problēma. Saziņā ar skolas biedriem notiek aprunāšana, pazemošana – pašlaik tas ir viens no slēptākajiem mobinga veidiem.

Vecākiem šajā laikā jābūt gataviem pārmaiņām. Pat tad, ja nebūsiet galvenā uzticības persona (pusaudžiem tas būs draugs vai idealizēta draudzene), jābūt gatavam, ka pēkšņās pārmaiņas ir signāls iekšējai problēmai, ar kuru jūsu bērns vēl nav iemācījies tikt galā. Kliegšana tādā gadījumā nepalīdzēs – to pusaudzis uztver kā vecāku vājuma izpausmi. Kā domu: „Ja tu netiec galā ar mani, tad jau netiksi galā ar manām problēmām.” Pusaudža uzvedība ir vēl bīstamāka – bērns to saprot tā: „Tev ir vienalga, cik man slikti, un es jūtos vēl vientuļāks.” Bet draugu padoms bieži ir tāds: „Parādi, ka tu esi stiprāks par to, kurš tev dara pāri!”

Ieteikums bravūrīgu un trauksmainu pusaudžu vecākiem – noteikumus norunāt kopā. Proti, ja tu rīkosies šādi, tevi sagaida attiecīgi notikumi. Sodam vai citām sekām jāatbilst notikumam, jo aiz katra nepaklausības gadījuma var slēpties vienkārši nesaprašana, kā tikt galā ar kādu problēmu. Runājiet ar bērnu atbilstošā tonī, uztraucoties, skumstot, priecājoties līdzi! Sarunas laikā novērsiet uzmanību no blakus lietām un negaidiet tūlītēju atbildi – dodiet bērnam laiku apdomāties.

17–19 gadu. Noslēdzošais, vēlīnais pusaudžu vecumposms. Jaunietim raksturīga abstraktā domāšana, un viņš loģiski secina sekas, attīstās iztēle, fantāzijas par nākotni, dažbrīd viņš lido mākoņos. Bet tagadējiem pusaudžiem ir nopietnas saskarsmes problēmas – viņi brīnišķīgi tiek galā ar interneta iespējām, bet spēt sadarboties ar cilvēkiem un lūgt palīdzību ir grūti. Izšķirīgās lietās jaunietis ir neizlēmīgs – gaida, kad problēmas atrisināsies pašas. Nākotnes profesijas izvēle rada bažas.

Palīdziet viņam koncentrēties uz realitāti! Tas radīs nākotnes stabilitātes izjūtu. Un pusaudžu pārejas posms būs mainījis ne tikai jūsu bērnu, bet arī jūs.