Pēc video – no darba ārā!

Dzīvojam laikā, kad robežu starp privāto un publisko dzīvi mainījuši vai brīžiem pat padzēsuši sociālie mediji: feisbuks, tviteris, instagrams, tiktoks. Teksti un videoblogi.

Skaļākais šīgada atgadījums notika ar Rutas Zatleres no vannasistabas publicēto video, kurā, esot veļas veida topiņā un tīrot seju, viņa stāstīja par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Radioloģijas centru, kur tikko bija kļuvusi par vadītājas pienākumu izpildītāju. Un pēc šī publiskā izgājiena uzreiz amatu zaudēja… Sociālo mediju ekspertu un personāldaļu vadītāju viedokļi atšķīrās, vai sods nav tomēr pārāk bargs. Taču vairākos viņu argumentos, domāju, mums katram derētu ieklausīties.
Pirmais ir par to, vai darba ņēmēja saziņa sociālajos medijos atbilst darbavietas vērtībām. Jo gluži neviļus, arī brīvajā laikā komunicējot publiski, mēs ar savu uzvedību nododam tālāk arī savas darbavietas vērtības.
Otrais – vai darba ņēmējs ir informēts, kas vēlams un kas ne (ir tādas vietas, kurās lietot sociālos medijus pat ir aizliegts). Jo radošāka darbavieta, ar brīvāku uzvedības kultūru, jo dažādāk var (varbūt pat vēlams!) izpausties. Būt dabiskam, patiesam ir pat labi, taču amats uzliek savus ierobežojumus. Iespējams, šo konkrēto kļūdīšanos var norakstīt uz jaunību un pieredzes trūkumu, jo, kā uzsver personālvadības eksperte Katrīna Ošleja, nobriedis profesionālis amata ierobežojumus izprot labāk. Ir piesardzīgāks, apzinās, ka nekad nevar paredzēt, kad uzrakstītais vai parādītais varētu negatīvu ietekmi atstāt uz pašu.
Darba zaudēšana ir tikai viens aspekts. Daudz aktuālāks noteikti ir kas cits – darba atrašana. Kur tas laiks, kopš darba devējs pirms tam, kad pieņem kādu darbā, izpēta potenciālā darbinieka paša publiskoto informāciju par sevi. Tās var būt fotogrāfijas, tie var būt teksti, kur varbūt katrā teikumā ir pa gramatiskai kļūdai. Un tie var būt arī darba devēja uzskatiem un darbavietas politikai neatbilstoši vēstījumi – vai nu paša radīti, vai no kāda cita pārsūtīti, piemēram, par kovidu, homoseksualitāti, Krievijas karu, ukraiņiem utt.
Gribam to vai ne – tāds laikmets ir iestājies, un ar to mums jārēķinās.