Pēc kā mēs skrienam?

Ir sajūta, ka laiks skrien aizvien ātrāk un mēs – tam līdzi. To redzam pat uz ielas, kad kārtējo reizi kāds velobraucējs aizšaujas pa gājēju pāreju, nepārliecinoties, vai ir pamanīts. Jāsteidzas!

To, ka mūsu ikdiena ir pārāk steidzīga, labi var pamanīt, esot atvaļinājumā citā valstī un redzot, cik nesteidzīgi dzīvo cilvēki daudzviet citur. Kāpēc mēs tā nemākam? Jā, zinu, teiksiet, ka tā ir ekonomiskā situācija, tradīcijas, laika apstākļi un kas tik vēl ne.

Katram ir savas vajadzības, kāpēc viņš steidzas – lai nopelnītu naudu, lai iegūtu atzinību, lai izpelnītos novērtējumu. Dzīves tempu noteikti ietekmē arī digitālā attīstība, viedtālruņi un e-pasti, uz kuriem mums kā kārtīgiem cilvēkiem uzreiz gribas atbildēt. Un jau mazotnē iemācām steigties arī savus bērnus. To var labi redzēt bērnudārzos, kur vecāki garderobē mudina bērnu ģērbties ātrāk, lai nenokavētu pulciņu. Un viņi saprot, ka nemitīgi jāsteidzas. Vecākiem nav laika vienkārši pasēdēt, parunāties, paspēlēties. Un veidojas apburtais loks: skrienam, lai nodrošinātu bērniem labāku dzīvi, bet nav laika to izbaudīt, jo atkal jāsteidzas.

Trakākais, ka steiga mūs dzen ne tikai darbā un ikdienas sadzīves situācijās, bet arī domāšanā. Psiholoģe Evita Štāla saka, ka daudziem ir bail apstāties un būt ar sevi, jo tad ir jādomā, vai patīk šāda dzīve. Ja nepatīk, tad ar to kaut kas būs jādara. Bet mainīt ir bailīgi, jo tad var kaut ko zaudēt. Taču var arī iegūt.

Līdzīgas izvēles priekšā šogad noteikti bijuši arī Vecpilsētas svētku organizatori. Arī viņi aicina kuldīdzniekus nedēļas nogalē baudīt svētkus nesteidzoties, nelielās kompānijās, neierastākās vietās. Un tā ir iespēja paskatīties uz savu Kuldīgu citādām acīm, ieskatīties sevī un apjaust, vai tiešām no sirds esam šai pilsētai piederīgi. Runājot ar dažiem no svētku organizatoriem un tikai nojaušot, cik daudz neredzamu darbarūķu stāvējuši aiz katras piedāvātās aktivitātes, ir skaidrs, ka īstenu kuldīdznieku mums daudz. Baudīsim svētkus nesteidzoties un pēc tam neaizmirsīsim pateikt paldies, lai arī tie, kuri svētku laikā vēl nevarēs norimt, to ar gandarījumu varētu izdarīt vēlāk. Kaut gan steidzīgie visu laiku esot steidzīgi – pat tad, kad viens projekts beidzas, viņi atrod kaut ko vietā un atkal ir vāveres ritenī.