Par prieku un prokrastināciju

Vispirms joks par pasenu situāciju, kad viens mans paziņa, Rīgā kādā birojā neredzot stikla durvis, bija tajās ieskrējis un tūlīt pēc šī pārsteiguma man to satraukts stāstīja. „Vai bija frustrācija?” pajautāju. Bet kungs samulsa, sak’: „Kas, kas man bija?” Šo vārdu lietoju kopš senajiem studijlaikiem drīzāk kā joku, bet Letonika.lv to skaidro kā emocionālu stāvokli, kas izpaužas kā vilšanās un neapmierinātība pēc tam, kad ceļā uz mērķi radušies reāli vai šķietami nepārvarami šķēršļi.

Vēlāk manā leksikā ienāca vēl viens dīvains vārds prokrastinācija. Tā ir izpildāmo uzdevumu vai darbību atlikšana uz vēlāku laiku, bieži vien darīšanas vietā iesaistoties mazāk svarīgās darbībās, bet tādā veidā dzenot sevi stresā.

Šonedēļ gadījās noklausīties kādu pasākuma TED* talks runu par šo tēmu, un guvu dažas atziņas, kas var man (cerams) palīdzēt un varbūt pat arī citiem. Proti, lektors Rorijs Vaidens uzsvēra, ka laika plānošana nebūt nav labākais līdzeklis, kā līdz šim ieteikts.

Viņš minēja citu pieeju. Vairākpakāpju. Pirmā ir atteikties no tiem darbiem un uzdevumiem, ko vispār varētu nedarīt, neuzņemties. Nu, apmēram tas pats, kas prast pateikt nē. Otrais – darāmo automatizēt, īpaši to, kas paņem daudz laika. Lektors pats bija ilgi maksājis dažādus rēķinus, patērējot tam mēnesī vairākas stundas, bet tad veltījis laiku tam, lai izveidotu sistēmu, rīkus, kā to var izdarīt ātrāk un vienkāršāk. Trešais – deleģēt. Viņš iesaka vairāk uzticēties citiem un, ja vajag, vienreiz ieguldīt savu laiku, kādu apmācot, un pēc tam arī nestresot, nesirgt ar perfekcionismu, ka jaunais darītājs neizdarīs tikpat labi, kā proti pats. Ar laiku izdarīs!

Un, kad nu šie trīs punkti ņemti vērā un piepildīti, tad atliek divi varianti. Pirmais – ja darbs tiešām svarīgs, koncentrēties un to paveikt. Otrais – prokrastinēt, bet jau ar nolūku, ar mērķi. Ko tas nozīmē? Ne visi uzdevumi, darbi ir vienlīdz svarīgi termiņos. Tāpēc var atlikt, bet paturēt prātā, kad tas tomēr ir jāizdara. Respektīvi, nevis pārdzīvot, ka neesmu, nu, teiksim, pabeigusi kādu pētījumu, nomazgājusi logus, uzrakstījusi atbildi senajai draudzenei, sašķirojusi grāmatas, iztīrījusi savu e-pastu kastītes utt., bet šo visu ielikt laika rāmī.

Un aizmirst šobrīd. Jo tagad jākoncentrējas uz neatliekamo. Un tad rodas brīvs laiks atpūtai un izklaidei, tad atgriežas prieks par dzīvi un darbu. Un tad vārds prokrastinācija vairs nav kā bieds, bet ir kā jestrs apzīmējums dažādām izdarībām.

* TED sarunas – TED ir bezpeļņas organizācija, kura izplata idejas, rosina sarunas, padziļina izpratni un veicina pārmaiņas.