Par nākotni tomēr jādomā

Politikas veidotāji un eksperti konferencē Saeimā piektdien sprieda par bioloģisko daudzveidību un tās saglabāšanu Latvijā. Nezinu, kāds labums no tās spriedelēšanas būs, bet paklausīties bija interesanti. Kopējā doma laba: radīt ceļa karti bioloģiski zaļojošai nākotnei, kas balstīta gan dabas aizsardzības, gan ekonomikas interesēs.

Šajā vietā atceros ēdolnieku sašutumu, ko konferencē par atjaunīgo resursu izmantošanu un elektrostaciju būvniecību izraisīja kāds Klimata un enerģētikas ministrijas augsta ranga ierēdnis. Mīļā miera labad vārdu neminēšu – varbūt viņš tikai tā neveikli izteicās: „Nav svarīgi, kas būs pēc 50 gadiem. Mēs dzīvojam šodien…”

Paldies Dievam, piektdien ne tikai zaļie ekstrēmisti (kā viņus sauc par naudu vien domājošie), bet arī ekonomisti piekrita: diez ko labi nav, ja izzūd biotopi, ja iznīcinām dabas daudzveidību. Pēc Pasaules Dabas fonda novērtējuma pasaulē sarūk 73% populāciju. Ir liela varbūtība, ka kādās desmitgadēs var izzust pat miljons. Un zaudējumi attiecas ne tikai uz tālo Āfriku, Austrāliju vai Dienvidameriku, bet arī Eiropu, kurā dzīvojam mēs.

Kas par naudu domājošos politiķus pamudinājis pievērsties nākotnei? Varbūt tas, ka Eiropas Komisija pret Latviju ierosinājusi divas pārkāpumu procedūras: vienu par nepietiekamiem mērķiem sugu un biotopu aizsardzībā, otru – par nepilnīgu Natura teritoriju tīklu septiņiem biotopu veidiem un trīs sugām. Būs jāveido jaunas aizsargājamas teritorijas staignāju mežiem, ganību pļavām, lapkoku praulgrauzim un sikspārņu sugai – Eiropas platausim. Ja tās klaušas nepildīsim, būs sods. Dabas noplicināšanā tiek vainota nepareiza, intensīva ekosistēmu izmantošana, invazīvās sugas, piesārņojuma pieaugums un klimata pārmaiņas, kā arī vāja dabas resursu pārvaldība un tas, ka dažādām iniciatīvām trūkst naudas.

Tajā pašā laikā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) aprēķini liecina, ka tieši dabas ekosistēmu pakalpojumi (ūdens attīrīšana, erozijas aizkavēšana, augsnes mitruma uzturēšana, apputeksnēšana) gadā sasniedz vairāk nekā trīs miljardu eiro vērtību. Savukārt lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības pievienotā vērtība ir viens līdz divi miljardi eiro. Daudz vai maz – kā lai izsver? „Bet būtiski, ka esam vienojušies: 10% Latvijas teritorijas ir jāsargā stingri. Pašlaik sargājam tikai 6%,” teica VARAM ministre Inga Bērziņa.