Paliksim draugi!

Guntis Apriķis, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Kuldīgas iecirkņa prāvests:

Kā vērtējat šo gadu? Par ko ir gandarījums, kas radīja grūtības, lielākās problēmas?

Esam ceļā uz satraucošām norisēm pasaulē: karš Ukrainā turpinās, militārais saspīlējums Tuvajos Austrumos izplešas. NATO ģenerālsekretārs sacīja: „Briesmas mums tuvojas ar pilnu jaudu!” Bībele runā par tādiem pārbaudījumiem cilvēcei, kādi nav pieredzēti. Šai robežšķirtnei esam ļoti tuvu. Arhibīskaps Jānis Vanags 18. novembra sprediķī aktualizēja jautājumu: „Vai nedzīvojam septītā bazūnētājeņģeļa taures skaņu priekšvakarā?” No ļoti nestabilas zonas ieiesim vēl lielākā politisko, militāro un ekonomisko notikumu turbulencē, kurā, lietojot aviācijas terminoloģiju, vajadzēs piesprādzēties un varbūt pat lietot skābekļa masku. Kara realitāte mūsu valsts robežām pienākusi ļoti tuvu. Pateicos Dievam, ka, neskatoties uz inflācijas kāpumu, spējam redzēt tālāk par pašu vajadzībām – turpinām palīdzēt Ukrainai, un ļaudis ir gatavi ziedot arī tam, lai dārgos medikamentus var iegādāties onkoloģijas pacienti.

Kādas prognozes nākamajam gadam? Kādi galvenie uzdevumi, cerības?

Mūsu lielākā vajadzība ir palikt par draugiem. Jēzus atklāj totālas iznīcības alternatīvu ceļu. Kristus mūs sauc par draugiem. Bērnībā mīļa bija animācijas filma par kaķi Leopoldu un diviem nerātniem pelēniem, kuri kaķītim nemitīgi darīja pāri, taču Leopolds vienmēr atbildēja: „Bērni, dzīvosim draudzīgi!” Šis vēstījums ir tik aktuāls! Citiem varam iedot tikai to, kas ir pašiem. Ja karš ir ārpusē, tad vispirms tas norisinās dvēselē. Dievs caur savu dēlu Jēzu Kristu vēlas katra sirdij dāvāt dziedinošu mieru, lai tālāk varam to sniegt viens otram ģimenēs, novadā un mūsu mīļajā Latvijā. Lai Dieva miers ienāk katrā dvēselē!