Paļauties, pieņemt, pateikties

Vasaras saulgriežu un Jāņu laiks pat vairāk nekā gadumija rada racionāli grūti izskaidrojamu, drīzāk apjaušamu sajūtu, ka tūlīt, tūlīt kaut kas beigsies. Skatoties ugunskura liesmās, bieži vien skumīgi smeldzīgas noskaņas ņem virsroku pār jestrajām tradīcijām, rotaļām, smiekliem, lecot pāri ugunij un visādi citādi priecājoties.

Iespējams, apzinies, ka dienas atkal kļūs īsākas, tumsa iestāsies agrāk un vasara, tikko sākusies, tuvinās rudenim. Dabas ritums tāds ir, un ir labi to apzināties un paļauties uz to. Nekāda pretim stāvēšana tāpat nelīdzētu.

Tas ir tāpat kā ar dārzu, kur vienkārši atliek paļauties, ka pavasarī ziedi nenosals, ka cūku pupas neapsēdīs negantie kukaiņi, ka putni neizknābās sasētos cukurziņus. Var, protams, segt un sargāt, var cīnīties ar dažādiem līdzekļiem, bet var vienkārši paļauties. Līdzīgi arī biznesā – var kontrolēt, pārbaudīt un uztraukties, bet var vienkārši uzticēties un paļauties. Un dzīvē tas pats – var ņemties un cīnīties par savu taisnību, par savu vietu, bet var vienkārši ļauties un paļauties, ka dzīves plūdums rāmi aiznesīs tur, kur arī būs labi.

Mūslaikos arvien vairāk cilvēku, īpaši sievietes, maina savu aktīvo, saspringto, stresaino dzīvi, kas dod labus ienākumus un stāvokli sabiedrībā, pret mierīgāku ikdienu, kur pats var noteikt savu dienas režīmu. Daudzi no Rīgas burzmas atrod sevi mazpilsētās vai pavisam laukos, tuvāk pie dabas, dzīvniekiem, ūdens. Varbūt riskējot, varbūt rīkojoties pārgalvīgi, bet varbūt vienkārši paļaujoties. Intuīcijai, liktenim, providencei, sauciet to, kā gribat. Arī tāds var būt ceļš līdz meklētajai brīvībai, iekšējam piepildījumam.

Interesanti, ka pats vārds paļaušanās sasaucas ar vārdiem, kas arī sākas ar to pašu burtu, – pateicība, pieticība, pieņemšana, pazemība. Atskārsme un pateicība par to, ka laimei nemaz nevajag daudz! Arī psihoterapijā tiek uzsvērts pateicības pozitīvais iespaids uz cilvēka psihoemocionālo stāvokli, jo tā uzlabo cilvēka apmierinātību ar dzīvi, miega kvalitāti, noturību pret negācijām, samazina stresa līmeni un izdegšanas sindromu.

Arī latviešu tautas dziesmās pateicībai izsenis bijusi atvēlēta vieta: Paēduši, padzēruši,/Pateicami Dieviņam;/Dieviņš arī godu grib/Par maizītes devumiņu.

Un tieši Jāņu laiks ir tāds, kad gribot negribot, ugunī skatoties, domas aizlido prom no konkrētās vietas, it kā nonākot citā dimensijā. Tas var šķist mistiski un ezotēriski, un, protams, tas nenotiek vienmēr, nenotiek ar katru un nenotiek pie katras uguns. Un tam tā arī nav jābūt. Tomēr brīži, kad pie mums atnāk lielie jautājumi par mūsu dzīves jēgu, ir svarīgi tieši tamdēļ, ka tie ir reti. Un saulgriežu un Jāņu laikā pati daba atvieglo nonākšanu līdz būtiskām atbildēm.

Lai piepildīts šis enerģētiski stiprinošais saulgriežu un Jāņu laiks!