Padomi drošai peldei Ventā

Šosezon Kuldīgas iedzīvotāju iemīļotās peldvietas glābēju postenī strādājam četri darbinieki. Man šeit ir jau sestā sezona. Karsto dienu aizņemtākajās stundās Mārtiņsalā mēdz atrasties pat 100 cilvēku. Glābējiem jāmāk saprast, kur skatīties, kam pievērst vairāk uzmanības. Katru dienu neskaitāmi daudz peldētāju pieļauj vienas un tās pašas kļūdas, kurām var būt ļoti smagas sekas.

Kādas ir tipiskākās, kā no tām izvairīties, lai atpūtu pie ūdens padarītu drošu?

Mārtiņsalā ļoti grūti prognozēt ūdens līmeņa izmaiņas Ventā. Vienā dienā tas var būt ļoti zems, nākamajā pēc lietus kaut kur tālāk, pat Lietuvā – augsts. Kad tas ir zems, lēkt no laipas nav ieteicami, it īpaši tad, ja peldētājs nepārzina, kas atrodas zem ūdens. Pat pāris stundu laikā daudz kas var mainīties. Straume var atnest lielāku koku, varbūt naktī kāds upē iemetis stiklus. Ejot ūdenī, galvenais ir būt prātīgiem, uzmanīgiem, kārtīgi pārbaudīt grunti pirms jebkādiem lēcieniem. Glābējiem, it īpaši tiem, kas strādā vairākas sezonas, Mārtiņsalas peldvietas apslēptie akmeņi ir pazīstami. Katru reizi, kad kāds ūdenī lec no lielajiem pontoniem, nākas saķert galvu un cerēt, ka nebūs jāsteidz palīgā.

Atvēsinoties upēs, jāatceras par straumi. Cīnīties pret to nav vēlams, ja nu vienīgi peldētājs ir pieredzējis. Mārtiņsalā jaunieši peld uz iemīļoto lielo akmeni. Daudzi izvēlas atpakaļceļu nevis pa straumei uz otro ieeju upē, bet pret to un peld atpakaļ uz galveno laipu. Šosezon bīstamu atgadījumu vēl nav bijis, bet iepriekšējās vasarās ir pieredzēts, ka tā kādam spēki izsīkst un vajadzīga palīdzība. Arī iešana pāri Ventas rumbai var izraisīt bīstamas situācijas. Kad pagājušogad nakts laikā ūdens līmenis ievērojami pacēlās, cilvēki tik un tā centās rumbu šķērsot – tad nācās postenī izmantot ruporus, lai par bīstamību brīdinātu. Jāatceras arī par riskiem, peldoties tādā ūdenī, kas nav pietiekami silts. Pat 19 grādos cilvēki var piedzīvot stinguma krampjus.

Glābējs nav aukle. Par to, lai savus bērnus neatstātu bez uzraudzības un neradītu dzīvībai bīstamas situācijas, atbildīgi ir vecāki. Ja ir šaubas par savas atvases prasmi peldēt, vienmēr var uzvilkt piepūšamo vesti. Tas palīdzēs gan vecākiem, gan bērniem – atpūta būs mierīgāka. Dažreiz vecāki mēdz bērnus ar pūšļiem un peldriņķiem aizvilkt līdz lielajam akmenim. Tā darīt ir riskanti: ja bērns noslīd un pazūd zem ūdens, noteikti iestāsies panika, un pieaugušais nesapratīs, ko darīt. Vecākiem jābūt daudz atbildīgākiem.

Bet, peldoties jūrā, jāuzmanās no atstraumes. Cilvēkam var likties, ka viņš peld uz krastu, bet īstenībā viņš tiek vilkts no krasta prom. Atstraumei ir zonas: ja peldētājam ir sajūta, ka uz priekšu viņš netiek, vajag papeldēt septiņus astoņus metrus uz sāniem, tad mēģināt vēlreiz. Vissvarīgāk ir nekrist panikā. Piemērs no dzīves: abas kājas sarāva krampis. Var likties, ka ir briesmas, bet tad vienkārši jāpeld uz muguras ar roku palīdzību.

Vēl viena svarīga lieta, ko cilvēki nedara: viņi nesauc pēc palīdzības. Ja peldētājs ir noguris un jūt, ka nespēs tikt līdz vietai, kur var nostāties, jācenšas par to informēt citus, nevis jāklusē. Cilvēki slīkst klusu. No sākuma cīnās līdz pēdējam un domā, ka viss būs kārtībā. Bet, kad spēki izsīkst un ūdens sāk smelties mutē, ir jau par vēlu.

Pats, pats galvenais, peldoties jebkādā ūdenstilpē, ir izvērtēt savus spēkus un nebūt pārgalvīgam.