Nemācoties no kļūdām, riskējam zaudēt

Jau kādu laiku tiek runāts par priekšlikumiem pensiju sistēmā ieviest izmaiņas un samazināt darba ņēmēja iemaksas 2. pensiju līmenī. Mērķis – mazināt darba devēja nodokļu slogu. Pašreizējā sistēma paredz, ka 20% no sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek novirzīti pensijas uzkrājumam: 14% nonāk 1. līmenī, 6% – 2. līmenī. Tiek diskutēts par iespēju 2. līmeņa iemaksas samazināt līdz 4%, novirzot 1% pašreizējo pensiju palielināšanai, bet ar atlikušo 1% samazināt darba devēju nodokļus.

Veidojot Latvijas pensiju sistēmu neilgi pirms 2000. gada, sākotnējā ideja bija sadalīt 10% 1. līmeņa uzkrājumam un finansēt pašreizējos pensionārus, bet atlikušos 10% novirzīt 2. līmenī, kur pensijas uzkrājumu pārvaldnieki tos investē finanšu tirgos. 2001. gadā, kad trīs līmeņu pensiju sistēma pieņemta, procentu sadalījums bija proporcijā 18% pret 2% un bija aktīvs līdz 2007. gadam, kad 2. līmeņa iemaksas divu gadu laikā tika paceltas līdz 4% un 8%. Pienākot 2008. gada pasaules finanšu krīzei, valsts atkal lēma 2. līmeņa iemaksas samazināt līdz 2%. Tikai 2013. gadā nolemts likmi celt līdz 4%, 2015. gadā – līdz 5%, bet kopš 2016. gada spēkā ir 6% likme. Līdz ar to kopš 2001. gada izmaiņas pensiju iemaksu summā bijušas regulāras, bet iepriekš modelētie 10% tā arī nav sasniegti.

Skatoties pagātnē, ar skumjām nākas secināt, ka vairākkārtēja likmes maiņa iedzīvotāju pensiju uzkrājumā ir atstājusi katastrofālas sekas. Piemēram, 2008. gadā samazinot 2. līmeņa iemaksas līdz 2%, tas izdarīts brīdī, kad finanšu tirgi piedzīvoja krīzi un jebkura jauna iemaksa nozīmēja iespēju iegādāties lētus aktīvus, kuriem pāris gados vērtība pieauga visstraujāk. Analizējot datus un pagātnes lēmumus par 2. līmeņa iemaksām, rezultāti ir skaudri: ja nebūtu lēmumu iemaksas samazināt, tad strādājošo iemaksas būtu nevis 6,3, bet vismaz 9,3 miljardi, savukārt uzkrājumu kopējā vērtība būtu vairāk nekā 12, nevis astoņi miljardi.

Prognozes nav labas – jau ar pašreizējām 6% iemaksām nākotnes pensionāri var rēķināties ar to, ka ikmēneša pensija var būt par 60% mazāka nekā pēdējā alga. Ieviešot minēto priekšlikumu, situācija var kļūt vēl skarbāka – cilvēkiem gluži vienkārši būs mazāk iespēju pensijas 2. līmenī naudu uzkrāt. Tas nozīmē, ka pieaugs 3. līmeņa nozīme vai arī nepieciešamība krāt un ieguldīt pašam. Šobrīd 3. līmeņa uzkrājums Latvijā ir aptuveni desmit reižu mazāks nekā obligātajā 2. līmenī – tas liecina, ka no krāšanas perspektīvas trūkst intereses un disciplīnas. Kad iedzīvotāji uzzinās, ka viņu pensiju iemaksas par trešdaļu tiek samazinātas, šaubos, vai tas motivēs krāt vai ieguldīt. Lielākie zaudētāji no šāda lēmuma būtu visi darbspējīgie, kuriem līdz pensijai atlicis vairāk nekā desmit gadu.