Modrība ir labākā aizsardzība

Digitālajā laikmetā krāpniecība vairs nav stāsts par atsevišķiem un nejaušiem gadījumiem – tas ir stāsts par rūpīgi pārdomātu un starptautisku biznesa modeli ar miljardu apgrozījumu. Krāpniecības shēmas tiek veidotas, apzināti izmantojot psiholoģiskus paņēmienus, saprotot uzvedību, attīstot tehnoloģisko izpildījumu un izmantojot stratēģisku pieeju. Izdoma un izpildījums attīstās ļoti strauji – no viltus mājaslapām līdz mākslīgā intelekta ģenerētām balsīm, kas izliekas par tuviniekiem. Turklāt mīts, ka par krāpnieku shēmu upuriem kļūst tikai lētticīgi iedzīvotāji, ir pārspīlēts.

Krāpniecības scenāriji attīstās viļņveidīgi – noteiktos periodos dominē telefonkrāpniecība, citos brīžos pieaug viltus e-pasta vēstuļu saņēmēju skaits, bet starpsezonu izpārdošanas, Melnās piektdienas un citu atlaižu laikā pieaug krāpniecisku mājaslapu skaits. Pircējs redz vilinošu piedāvājumu, ievada savas kartes datus, iepērkas, – un klusums. Tajā brīdī krāpnieks jau mēģina ar šiem datiem iepirkties citur, un mājaslapas tiek izdzēstas pat nākamajā dienā, lai pierādījumus to esamībai slēptu.

Īpaši vērsta uz jauniešiem, arvien izplatītāka kļūst tāda krāpniecība, kas balstīta komisijas maksājuma principā, radot ilūziju par ātru un vienkāršu peļņu. Cita shēma ir viltus investīciju piedāvājumi. Šādos gadījumos krāpnieki izmanto nozarei raksturīgos terminus, mēģinot radīt šķietamu profesionalitātes iespaidu, taču tie netiek pienācīgi izskaidroti. Cilvēki bez investīciju pieredzes nereti uz šiem solījumiem uzķeras, riskējot zaudēt dzīves laikā izveidotos uzkrājumus.

No krāpniecības mēģinājumiem nav pasargāti arī uzņēmumi, piemēram, viens no izplatītākajiem veidiem ir viltus rēķini, kas vizuāli atgādina sadarbības partneru rēķinus. Ja tie tiek samaksāti bez papildu pārbaudes, nauda var tikt neatgriezeniski zaudēta, tādēļ, lai šo risku mazinātu, rēķinu samaksai ieteicami divi parakstītāji, īpaši tad, kad tiek maksātas lielākas summas.

Digitālajai pasaulei nav jākļūst par baiļu zonu, gluži pretēji – tehnoloģijas ir viens no spēcīgākajiem sabiedrotajiem cīņā pret krāpšanu: no reāllaika paziņojumiem par darījumiem un biometriskās identifikācijas līdz mākslīgā intelekta rīkiem, kas ļauj sevi pasargāt tā, kā vēl pirms desmit gadiem tas nebija iespējams.

Tomēr pat visattīstītākās tehnoloģijas nevar aizstāt modru cilvēku. Bankas ievieš arvien stingrākas drošības metodes, lai klientus no krāpniecības riska pasargātu, taču jāapzinās, ka brīdī, kad klients pats ir autorizējis maksājumu vai atklājis savus datus, bankas iespēja palīdzēt naudu atgūt ir ierobežota. Vienlaikus jāņem vērā klienta pieredze – vai esam gatavi ērtību upurēt drošības vārdā? Vai visi būs gatavi doties uz filiāli, ja alternatīva ir divi klikšķi telefonā?

Vienmēr ir būtiski paturēt prātā, ka lēmumus par maksājumiem nevajag pieņemt steigā, jo steidzināšana ir viena no visbiežāk izmantotajām krāpnieku taktikām. Ja tomēr saprotat, ka esat kļuvis par krāpnieku upuri, ieteicams nekavējoties nomainīt paroli, sazināties ar savu banku, nobloķēt karti un kontu, kā arī saglabāt visus iespējamos pierādījumus: e-pasta vēstules, sarakstes un maksājumu detaļas. Tieši tāpat kā bērniem tiek mācīts pirms ielas šķērsošanas paskatīties uz abām pusēm, arī digitālajā vidē jāattīsta tādi ieradumi, kas palīdz savu identitāti un naudu pasargāt.

Krāpniecība nekur nepazudīs, gluži pretēji – tā attīstīsies. Ko varam darīt mēs gan kā banka, gan kā sabiedrība? Būt modri, izmantot kritisko domāšanu, mācīties no savām un citu kļūdām. Apvienojot tehnoloģiju priekšrocības ar ikdienas modrību, varam pasargāt to, kas ir vissvarīgākais, – uzticību, kas ļauj no inovācijām nebaidīties un savu nākotni digitālajā vidē droši pārvaldīt.