Maz veselīgo mūža gadu

Ilgāku laiku tiek runāts, ka Eiropā, tostarp Latvijā, cilvēki dzīvo ilgāk un senioru īpatsvars sabiedrībā pieaug. Skaitļi liecina, ka pērn ap 22% mūsu valsts iedzīvotāju bija vecāki par 64 gadiem. Interesanti bija apskatīt Slimību profilakses un kontroles centra jaunāko ziņojumu par vecļaužu veselību.

Viens no secinājumiem: ilgāks mūžs ne vienmēr nozīmē veselīgi pavadītus gadus. Izrādās, ka, sasniedzot 65 gadus, veselīgi nodzīvoto gadu skaits Latvijā vidēji ir 4,8, bet Zviedrijā – teju 14, Somijā – 9,4 (tik, cik vidēji Eiropas Savienībā), Igaunijā – 7,6, Lietuvā – 7,4 gadi.

Šie dati skaidri parāda, ka sabiedrības novecošana pati par sevi nav galvenā problēma, jo visgrūtākais uzdevums ir palielināt veselīgi nodzīvotos gadus. Latvijā seniori dzīvo ilgāk, bet bieži tiem ir hroniskas slimības un kustību ierobežojumi. Tas rada ne tikai individuālas problēmas, bet arī lielu slodzi veselības un sociālās aprūpes sistēmai.

Neapšaubāmi veselību ietekmē arī mūsu ikdienas paradumi. Daudzi vecļaudis ir par maz aktīvi, lai gan gribētos bilst, ka vismaz mūsu novadā ir sastapti ļoti darbīgi pensionāri, kuri apmeklē dažādas nodarbības, vingro, nūjo, peld baseinā un kā roņi dodas ziemas peldēs.

Tomēr kopainu aizēno tādi dati, ka 80% cilvēku ir liekais svars vai aptaukošanās. Lai gan smēķēšana un alkohola lietošana senioru vidū ir retāka nekā jaunākās grupās, šie riska faktori joprojām pastāv, īpaši vīriešiem, un tie palielina hronisku slimību un arī traumu risku.

Dzīvojam ilgāk, bet ne veselīgāk – tā ir galvenā problēma. Ja veselīgi nodzīvoto gadu skaits pēc 65 ir tikai nepilni pieci, tas nozīmē, ka sistēma iesaistās par vēlu. Atšķirība starp Latviju un citām Eiropas valstīm šai ziņā ir pārāk liela, lai to uzskatītu par nejaušību. Uzsvars būtu jāliek uz profilaksi un agrīnu palīdzību, nevis tikai uz seku ārstēšanu. No kaimiņvalstu pieredzes varam mācīties, kā vairāk ieviest fiziskas aktivitātes un senioru veselības programmas.