Mākslīgā intelekta ieguvumi un ēnas puses

Arvien vairāk dažādās jomās tiek izmantots mākslīgais intelekts. Kādi ir galvenie ieguvumi, un kas ir ēnas puses? Kādas pārmaiņas saistībā ar to mūs vēl sagaida?

Sabiedrība jāapbruņo ar zināšanām

1. Rihards Bambals, Valsts kancelejas stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs:

– Komunikācijas jomā, tostarp valsts pārvaldes komunikatoru darbā, īpaši tādās mazās valstīs kā Latvija mākslīgais intelekts sniedz daudz iespēju: tulkot precīzus un, iespējams, labāk strukturētus tekstus angļu valodā, sacerēt veselas preses relīzes, veidot spilgtas ilustrācijas sociālo mediju ierakstiem, kā arī paveikt daudz ko citu. Citiem vārdiem tas ļauj mazām komandām iegūt papildu darbarokas teju bezmaksas ikdienas darbiem. Vienlaikus jāsaprot, ka mūsu sabiedrībā medijpratības līmenis nav gana augsts, lai informatīvajā telpā spētu atpazīt dziļviltojumus un citas manipulācijas, ko mākslīgais intelekts padara arvien pieejamākas un ticamākas. Informatīvā kara apstākļos, kad autoritāri režīmi vēlas iejaukties mūsu demokrātiskajos procesos, tas ir jo īpaši sarežģīti. Tādēļ Valsts kanceleja ir sākusi projektu Melns uz balta (www.melnsuzbalta.lv), lai sabiedrību apbruņotu ar zināšanām, kā atpazīt manipulatīvas metodes, tām pretoties un būt gatavākiem rītdienas pārbaudījumiem jau šodien.

__________________

Kā zirgu nomainīt pret automašīnu

2. Artis Svece, filozofs un publicists, Latvijas Universitātes docents:

– Mākslīgais intelekts ir viena no tām tehnoloģijām, kuras ietekmi uz mūsu dzīvi vienkārši nav iespējams prognozēt. Tās būtība ir aizvietojot darīt tos darbus, kurus cilvēks dara ar prāta palīdzību, bet tas faktiski ir viss, ko mēs darām. Potenciāli šīs tehnoloģiskās pārmaiņas var pielīdzināt cilvēka un dzīvnieka fiziskā spēka aizvietošanai ar mehānisku darbu. Tas ir kā zirgu nomainīt pret automašīnu. Nu, tad padomājiet, kā mūsu dzīvi ir mainījušas kaut vai automašīnas! Nav runas tikai par spēku taupīšanu. Visa pilsēta, veikali, mūsu darbavietas, bērnudārzi un skolas – vai tie varētu pastāvēt mūsdienu veidolā, ja visur vajadzētu pārvietoties ar kājām vai zirgu? Nu, un ar mākslīgo intelektu ir līdzīgi – vēl pirms gadiem trīsdesmit cilvēki domāja, ka lielu daļu no tā, ko viņi dara fiziski, varēs darīt mašīnas, bet garīgo darbu ne. Runāja par to, ka tagad būs izglītoto cilvēku laikmets, jo vajadzēs menedžerus, ofisu darbiniekus, tos, kuri strādā apkalpošanā, piemēram, tūrismā. Bet tas ir tas lielais šoks, ka tagad tiek aizvietotas tieši intelektuālās prasmes.

Protams, ne visu var vienlīdz viegli automatizēt. Pats vārds jau pasaka priekšā – pirmās tiks un jau tiek aizvietotas tās cilvēka darbības, kas ir vienveidīgas, tādas, ka cilvēki daudzas reizes dara vienu un to pašu. Tāpēc žurnālistu, kurš raksta pētnieciskus rakstus, grūti aizvietot ar mākslīgo intelektu, bet žurnālistu, kurš apkopo dienas ziņas, vismaz potenciāli var. Tāpēc viena joma, kuru mākslīgais intelekts jau ietekmē, ir darba tirgus. Tas nenozīmē, ka, teiksim, tūrisma industrijā visi darbinieki tiek aizvietoti ar robotiem, jo individuāla pieeja vienmēr būs vajadzīga, it sevišķi tiem, kuri var maksāt, bet lielu daļu darba, piemēram, viesnīcas rezervāciju, atbildes uz klientu standarta jautājumiem, reģistrāciju un līdzīgus, var automatizēt.

Mākslīgo intelektu sāk izmantot jauno darbinieku mācīšanai – atkal sfēra, kurā jāatkārto standarta lietas. Vienvārdsakot, ja šī tehnoloģija attīstīsies, darba tirgū un vispār izpratnē par darbu mūs gaida lielas pārmaiņas. Būs jākļūst daudz fleksiblākiem, radošākiem, spējīgiem atrast tādas darbības jomas, kurās mums ir vairāk, ko piedāvāt, ne tikai vienveidīgu rutīnu. Un tā ir tikai viena dzīves sfēra, ko mākslīgais intelekts ietekmē.

__________________

Potenciāls ir milzīgs

3. Toms Girvaitis, Kuldīgas Digitālo inovāciju centra projektu speciālists:

– Mākslīgais intelekts ir revolucionārs instruments, kas būtiski uzlabo produktivitāti un efektivitāti dažādās jomās. Tā spēja apstrādāt milzīgu datu apjomu ātri un precīzi ir līdzīga kalkulatora attīstībai, kas cilvēkus atbrīvoja no laikietilpīgiem aprēķiniem, taču neaizstāja vajadzību pēc matemātikas skolotājiem. Līdzīgi tas var uzņemties sarežģītus aprēķinus un datu analīzi, taču cilvēku prasmes un izpratne joprojām ir būtiskas, lai rezultātus interpretētu un lietotu.

Kādi varētu būt ieguvumi? Pirmkārt, lielāka produktivitāte. Mākslīgais intelekts var automatizēt rutīnas un laikietilpīgus uzdevumus, ļaujot cilvēkiem koncentrēties uz radošākiem, uz stratēģiskiem uzdevumiem. Otrkārt, datu analīze – tas spēj ātri un precīzi izvērtēt datus, palīdzot uzņēmumiem un organizācijām pieņemt informētus, datos balstītus lēmumus. Treškārt, mākslīgais intelekts var kalpot kā virtuālais konsultants un asistents, nodrošinot atbalstu un informāciju gan uzņēmumiem, gan individuāliem lietotājiem, uzlabojot klientu apkalpošanu. Ceturtkārt, plašas iespējas – mākslīgais intelekts ir lietojams dažādās nozarēs, tostarp veselības aprūpē, finanšu pakalpojumos, izglītībā un citur.

Ēnas puses, pirmkārt, ir bažas par privātumu un drošību, jo dati var ietvert personīgu un jutīgu informāciju, otrkārt, automatizācija var vairāk apdraudēt otrā līmeņa darbavietas grāmatvedībā, tiesvedībā un citur, it īpaši tādās jomās, kurās uzdevumi var tikt automatizēti.

Par nākotni runājot, mākslīgais intelekts kļūs vēl pieejamāks un viedāks, ar uzlabotām mācīšanās spējām un spēju labāk saprast cilvēku vajadzības un uz tām reaģēt. Tas palīdzēs ieviest jaunas tehnoloģijas, kas mūsu dzīvi var uzlabot. Līdz ar mākslīgā intelekta pieaugošo nozīmi nāks arī nepieciešamība pēc skaidrākiem ētikas standartiem un regulējuma, lai to izmantotu atbildīgi.

Potenciāls ir milzīgs – tā attīstība un iekļaušana mūsu ikdienā radīs vēl lielāku efektivitāti, inovācijas un iespējas uzlabot dzīvi dažādās nozarēs.