Laiks vākt dabas zālītes

Vasara ir piemērots daudzu ārstniecības augu vākšanai. Jūnijā no ārstniecības augiem var ievākt mārsila, pelašķa un rasaskrēsliņa lakstus, aveņu lapas, liepziedus, sarkanā āboliņa ziedus, rudzupuķes, ceļtekas, māllēpes un nātru lapas, ugunspuķes lakstus, bērzu lapas, vīgriezes un vērmeles. Ķimenes parasti ievāc jūnija beigās un jūlijā. No dārza zāļu tējām var ievākt kumelīšu, kliņģerīšu un deviņvīruspēka ziedus, piparmētras, salvijas, melisas un upeņu lapas.

Jāatceras, ka ārstniecības augi jāvāc sausā un saulainā laikā, kad rasa nožuvusi. Ievācot augus drogām, jālasa tikai tie augi, kurus tiešām pazīstat un zināt to iedarbību. Augi jāievāc tīrās vietās, bet ne ceļmalās, pilsētā vai citādi piesārņotās vietās. Jāatceras, ka daba ir jāsaudzē un nav pieļaujama augu audžu postīšana. Piemēram, ja paredzēts ievākt ārstniecības auga lapas vai ziedus, nedrīkst to izraut ar visām saknēm.

Dziednieciskiem nolūkiem šobrīd var ievākt lapas, lakstus un ogas savvaļas avenēm. Laksti ar visām ogām ziemā noderēs saaukstēšanās gadījumā un arī vienkārši, lai sasildītos ar karstu, garšīgu, smaržīgu tēju. Tēja palīdzēs arī klepus gadījumā. To lieto kā sviedrējošu, temperatūru mazinošu un spēcinošu līdzekli. No desmit aveņu ogām un vienas tējkarotes medus var pagatavot arī masku, kas baro, atsvaidzina un attīra jebkuru ādu, uzlabo ādas tonusu.

Šobrīd pilnziedā ir liepas. Ar dārza šķērēm vai speciālām zaru griežamām ierīcēm nogriež kokiem nelielus zarus ar ziediem, kurus noplūc kopā ar seglapu. Jāraugās, lai seglapas būtu veselas, bez kaitēkļu un rūsas sēņu bojājumiem. Pēc noplūkšanas ziedus izber plānā slānī žāvēšanai. Žāvējot ziedus saulē vai augstākā temperatūrā, iegūst nesmaržīgu drogu. Liepu ziedus nedrīkst arī pāržāvēt, jo tie ātri nobirst.

Liepu ziedu uzlējumiem piemīt sviedrējoša, baktericīda, temperatūru pazeminoša un diurētiska iedarbība. No drogas gatavo uzlējumus, tējas, kuras bieži vien kopā ar citām drogām un medu lieto kā sviedrējošu līdzekli augšējo elpošanas ceļu iekaisumu un saaukstēšanās ārstēšanai. Ārīgi lieto mutes dobuma skalošanai, bieži vien kopā ar dzeramo sodu. Liepu ziedus kopā ar citām drogām lieto arī aknu, kuņģa, zarnu, nieru un citu slimību ārstēšanai. Tautas medicīnā liepu ziedus izmanto reimatisma, klepus, vēdera sāpju, difterijas, krampju un nierakmeņu ārstēšanai. Vēsu liepu ziedu uzlējumu var lietot arī sausas ādas kopšanai. Bet lai mazinātu matu izkrišanu, gatavo novārījumu no astoņām ēdamkarotēm liepu ziedu un 500 g ūdens. To lieto matu mazgāšanas reizēs.

Ceļtekas kā ārstniecisks līdzeklis zināms jau ļoti sen. Jau 12. gs. pirms mūsu ēras augu ievāca, Ķīnā bija speciāli cilvēki, kuri veica šo darbu. Senie grieķi un romieši izmantoja sēklas dizentērijas ārstēšanai. Ceļtekai piemīt plašs iedarbības spektrs, to izmanto kā pretsāpju, atkrēpošanas, urīndzenošu, sviedrējošu, pretiekaisuma, pretsklerotisku, brūces dziedējošu, spazmolītisku, asiņošanu apturošu, pretmikrobu un nomierinošu līdzekli. Svaigas lapas var likt kā aplikācijas uz brūcēm, augoņiem, iegriezumiem un čūlām. Šiem nolūkiem izmanto gan saberztu lapu putriņu, gan liek kopā ar kādu siltu materiālu kā siltās kompreses. Kaltētas lapas izmērcē un arī liek uz ādas traumu vietās kā kompreses. Tautas medicīnā lapas izmanto kā asiņošanu apturošu un brūces dziedējošu līdzekli. Ceļteku lapas ir lielisks pretklepus līdzeklis līdzīgi kā māllēpju lapas.