Vecpilsētas likumprojekta vajadzību nostiprina Kuldīgā

Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti pēc vairāk nekā stundu ilgas sēdes Kuldīgas novada domē, uzklausot pašvaldības speciālistus, otrdien konceptuāli atbalstīja vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likumprojektu. Pirmais lasījums Saeimā paredzēts 13. novembrī, bet gala balsojums varētu notikt nākamā gada sākumā.

Likumprojekts paredz skaidru kārtību, kā pārvaldīt un sargāt Kuldīgas vēsturisko centru – UNESCO pasaules mantojuma vietu. Jau rakstījām, ka pašvaldība kopā ar kultūras mantojuma un juridiskajiem ekspertiem izstrādāja likumprojektu. Tas paredz: skaidru pārvaldību un sadarbību starp valsti un pašvaldību, vienotus noteikumus būvniecībai un atjaunošanai, lai vēsturisko vidi saglabātu, kultūrainavas aizsardzību, tostarp prasības apkārtnē, lai kāds nesabojātu skatu, pašvaldības instrumentus kultūrvērtību saglabāšanai, finansējuma kārtību un pārskatāmu saziņu ar UNESCO par būtiskām pārmaiņām. Iedzīvotājiem tas nozīmētu saprotamākus noteikumus ēku atjaunošanā un būvniecībā, lielāku atbildību par īpašuma uzturēšanu un iespēju saņemt atbalstu ēku saglabāšanai vecpilsētā.

Likumā plānots noteikt, ka Kuldīgas vecpilsētas un aizsardzības zona ir 173,18 ha. No 2029. gada paredzēts noteikt pienākumu vecpilsētas ēkas apdrošināt. Zemesgrāmatā šiem īpašumiem būs jānorāda īpašais statuss – kultūras piemineklis pasaules mantojuma vietā.

Pašvaldībai paredzētas plašākas tiesības iesaistīties īpašuma jautājumos, piemēram, lai novērstu kultūrvēsturisko ēku bojāeju, nesakoptus, novārtā atstātus objektus pašvaldība varēs atsavināt.

Saeimas deputāte, bijusī Kuldīgas novada domes priekšsēde Inga Bērziņa uzsver: „Ir liels gandarījums par kopīgo darbu. Paldies gan pašvaldībai, gan kolēģiem no dažādām partijām, kas likumprojektu atbalstīja. Ir gandarījums, ka deputāti saprot, kāpēc šis likums Kuldīgai vajadzīgs. UNESCO nominācija piešķirta ne tikai pilsētai, bet arī visai Latvijai. Ir pēdējais brīdis to nostiprināt Latvijas likumos.”

Deputāte piebilda, ka izbraukuma sēde ļauj kolēģiem ne tikai lasīt dokumentus, bet arī aplūkot vērtības pašiem: „Kad izstaigā vecpilsētu, redzi, kā tās tiek glabātas un cik svarīgi ir tās sargāt nākamajām paaudzēm.”

Kultūras ministrijas kultūrpolitikas departamenta direktores vietniece Agnese Rupenheite atzina, ka pašvaldība paveikusi nozīmīgu darbu: „Vecpilsētas saglabāšanā ieguldīts milzīgs darbs un resursi, balstoties detalizētā izpētē, analīzē un ciešā sadarbībā ar sabiedrību. Ir pilnīgi saprotama vēlme šo pieeju nostiprināt likumā. Ir lietas, kas jāizdiskutē detalizētāk, arī kontekstā ar citiem normatīviem, tai skaitā saistošajiem noteikumiem. Taču virzība vērsta uz to, lai Kuldīgas vēsturiskais centrs tiktu atbilstoši pārvaldīts un saglabāts kā UNESCO pasaules mantojuma vieta.” Viņa norādīja, ka Kuldīga ir viena no tikai divām UNESCO pasaules mantojuma vietām Latvijā un to saglabāt ir valsts uzdevums: „Droši varam teikt, ka otras tādas pilsētas pasaulē nav.”

Domes priekšsēde Inese Astaševska sacīja, ka likums ir būtisks valsts pienākuma izpildes rīks: „Nomināciju ir saņēmusi valsts ar vietu Kuldīgas vecpilsēta, un valsts uzdevums ir šo mantojumu nodot nākamajām paaudzēm. Mēs esam daudz strādājuši, lai likumprojekts būtu juridiski precīzs un praktiski lietojams. Tas neparedz jaunus ierobežojumus, tieši otrādi – ikdienas dzīvi tas atvieglotu, noteikumus apkopojot vienā likumā.”

Būvvaldes vadītāja Jana Jākabsone: „Šo likumu gatavojām jau pirms nominācijas un pēc tam pasaules mantojuma vietas vērtības nostiprinājām. Ir gandarījums, ka komisijas un Kultūras ministrijas jautājumi un ierosinājumi ir niansēti. Visi vienojušies, ka tas attiecas tikai uz Kuldīgu un nosaka šai pilsētai īpašas normas.”

J.Jākobsone Saeimas deputātus veda ekskursijā, kurā varēja redzēt gan restaurētās ēkas, gan tās, kas vēl tiek atjaunotas, iepazīt pašvaldības līdzfinansējuma programmas un sadarbību ar ministrijām. Viesi apmeklēja arī restaurācijas centru, Adatu fabriku un Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumu.