Kas vasarā aktuālāks: bezdarbs vai darbaroku trūkums?

Kuldīgas novadā līdz 1. jūnijam bezdarba līmenis bija 4,2%, un tas vēl krities. Tāds tas bija arī pērn šajā laikā. Statistika liecina, ka līdz vasaras beigām varētu samazināties līdz 4%.

Daļa pat nemeklē

1. Sandra Krinkele, Nodarbinātības valsts aģentūras Ventspils filiāles vadītāja:

– Kuldīgas novadā līdz 1. jūnijam bezdarba līmenis bija 4,2%, un tas vēl krities. Tāds tas bija arī pērn šajā laikā. Statistika liecina, ka līdz vasaras beigām varētu samazināties līdz 4%. Pozitīvi tas, ka 94% mūsu klientu bezdarbniekos ir tikai līdz sešiem mēnešiem. Tas nozīmē, ka neilgā laikā tiek atrasts jauns darbs. Puse visu klientu ir pirmspensijas vecumā. Savukārt 31% profesionālo izglītību ir ieguvis, bet nestrādā. Mēs uzsvaru liekam uz to, lai palīdzētu cilvēkiem bez izglītības, jo viņiem darbu atrast grūtāk.

Šobrīd pieteiktas vakances 63 darbavietās, tostarp kokapstrādē, kas ir viena no attīstītākajām nozarēm, kā arī viesmīlībā un ēdināšanā, kur vairāk darbaroku vajag tūrisma sezonā.

Tāpat vakances ir medicīnā, sociālajā aprūpē, izglītībā, policijā, komunālajā uzņēmumā. Darbavietu spektrs ir diezgan plašs: no mazkvalificēta strādnieka līdz speciālistam ar augstāko izglītību. Jāpiebilst, ka ēdināšanā vakances ir vienmēr. Kuldīgas tehnikumu ik gadu beidz pavāri un viesmīļi, bet jaunieši labprātāk izmanto iespēju apmaiņas programmā iegūt pieredzi ārpus Latvijas.

Iepriekšējos gados spilgtāk tika novērota tendence, ka vasaras sākumā cilvēki algotu darbu pamet, reģistrējas bezdarbnieka pabalstam un iet piepelnīties ar ogu lasīšanu. Nav noslēpums, ka daļa mūsu klientu darbu pat nemeklē, jo saņem sociālo pabalstu. Daudziem strādāt nav izdevīgi, jo tad tiesu izpildītāji uz algu var vērst parāda piedziņu, bet no pabalsta ieturēt nevar. Lai saņemtu garantētā minimālā ienākuma pabalstu, drīkst strādāt tikai 15 stundas nedēļā, bet reti kurš uzņēmējs ņem darbinieku ar šādu nosacījumu.

Pelēko zonu neatbalsta

2. Viesturs Krēvics, Stigas RM valdes loceklis, Kuldīgas bērza saplākšņa rūpnīcas vadītājs:

– Mums ir ap 580 strādājošo, un, salīdzinot ar citiem uzņēmumiem, esam viens no lielākajiem, līdz ar to arī mums darbaroku trūkst. Rūpnīcā ir maiņu darbs, un arī šīs specifikas dēļ vakances ir, jo cilvēki labprātāk izvēlas pastāvīgu darba režīmu. Šāda iezīme vairāk vērojama jaunajā paaudzē, lai gan vajadzētu būt otrādi.

Mūsu ražošanu ietekmē arī sezonalitāte – tuvojoties vasarai, darbinieki pēkšņi vēlas iet prom. Tā viņi plāno izmantot sociālās garantijas, vienlaikus gūstot ienākumus pelēkajā zonā. Līdz ar to ir kadru mainība, bet lielā darbinieku skaita dēļ tā nav tik izteikta. Neatbrīvot nevaram, taču mēģinām situāciju ar katru pārrunāt. Ja aiziešanai redzam objektīvus iemeslus, tad pieļaujam iespēju, ka kaut kad varēs atgriezties. Taču bezdarbnieka pabalsta vai citu sociālo garantiju ļaunprātīgas izmantošanas shēmas un ēnu ekonomiku neatbalstām.

Kokapstrādē tāpat kā daudzās citās nozarēs ir vērojams arvien lielāks darbaroku trūkums, jo sabiedrība noveco, iedzīvotāju skaits samazinās.

Domājot par nākotni, mums ir iestrādes. Jau tagad izmantojam darbaspēku no ārvalstīm, vienlaikus savus viesstrādniekus integrējot sabiedrībā, lai viņi justos kā mājās. Arvien paplašinoties, viņi būs vajadzīgi arī turpmāk. Ir jau projekts, un drīzumā varētu sākties mūsu daudzdzīvokļu mājas būvniecība. Tā ceram, ka atgriezīsies no Latvijas aizbraukušais darbaspēks un ka būs arī pašvaldības atbalsts: bērnudārzs, skola, ārstniecības pakalpojumi, infrastruktūra u.tml. Strādājam arī pie jaunu darbinieku arodapmācības. Pie mums praksē ir pieci Kuldīgas novada jaunieši, kas mācās Ventspils tehnikumā, ar kuru maijā noslēdzām līgumu. Tāpat sadarbojamies ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti.

Negrib strādāt fiziski

3. Ģirts Osis, Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes pārvaldes vadītājs:

– Jau vienpadsmito gadu no aprīļa līdz 30. novembrim mūsu elektroniskajā sistēmā darba devēji reģistrē sezonas laukstrādniekus. Pārsvarā tās ir augļkopības un dārzeņkopības saimniecības, kā arī tie, kas nodarbina sezonas darbos: akmeņu lasīšanā, sējumu, stādījumu vai zālāju kopšanā. Šī atvieglotā nodokļu sistēma ieviesta tāpēc, lai laukos mazinātu nelegālo nodarbinātību. Vēl jau ir saimniecības, kas riskē un maksā nelegāli, bet panākts vismaz tik daudz, ka ēnu ekonomika nepalielinās.

Līdz 2022. gadam reģistrācijai sistēmā bija augoša tendence, un togad 438 saimniecības sezonā nodarbināja 3500 laukstrādnieku. Pērn reģistrēti 3140 strādnieki, un bija sarucis arī saimniecību skaits. Nemainīgi lielākais tas palika Zemgalē un Ziemeļvidzemē – 98 un 80 saimniecību, bet Dienvidkurzemē bija 51. Tā kā augkopībā noteicošais ir ražas lielums, šogad skaits atkal varētu pieaugt. Taču, ja laikapstākļi ražas novākšanu sasteidzinās, radīsies cita problēma – darbaroku pietrūks. Laukos iedzīvotāju skaits nepalielinās, kārtīgi strādnieki darbu ir atraduši, pie pabalstiem pieradušie strādāt negrib, daudziem ir alkohola problēmas, bet no pilsētām cilvēki vairs tā nebrauc ražas laikā piepelnīties kā kādreiz. Latgalē darbaroku trūkums ir lielāks, un tur jau brauc viesstrādnieki no ārvalstīm.

Vēl viena problēma: cilvēki nelabprāt dara fizisku darbu. Kādreiz katrā piemājas dārzā bija pilns ar ogulājiem, dārzeņu dobēm, tagad – pārsvarā zāliens un dažas ābeles.