Kas mainījies piensaimniecības nozarē?

Kas mainījies divos mēnešos, kopš piensaimnieki paziņoja par nozares katastrofālu sabrukumu, ja nebūs atbalsta krīzē?

Atbalsta ciltsdarbu

Dagnija Muceniece, Zemkopības ministrijas preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja:
– Ministrija ir radusi iespēju par diviem miljoniem eiro palielināt atbalstu piensaimniecībai, lai risinātu sarežģīto situāciju. Valdība to tikko ir apstiprinājusi. Atbilstoši palielinātajam finansējumam piensaimniecībā lielākas būs likmes – atbalsts par piena šķirņu slaucamajām govīm šogad noteikts 110 eiro par ciltsgrāmatas pamatdaļā ierakstītu govi un 71 eiro  par pārējām ciltsgrāmatā ierakstītajām un ciltsdarbā potenciāli izmantojamām govīm, kas attiecīgi ir par 15 eiro un 19 eiro vairāk nekā pērn.
Kopumā šogad lopkopji saņems valsts atbalstu ciltsdarbam 22 miljonu eiro apjomā. Tas sniedz iespējas lauksaimniekiem audzēt ģenētiski augstvērtīgus dzīvniekus, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar augstas kvalitātes piena un gaļas produktiem. Papildus iekļauts atbalsts briežkopības nozarei, kā arī vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai. Jāatgādina, ka šogad šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām iesniegumi atbalsta saņemšanai Lauku atbalsta dienestā būs jāiesniedz līdz 15. aprīlim.

_____________________________

Ieildzis apjukums

Laima Stepanoviča, Rudbāržu piensaimnieku kooperatīva Kalnmuiža vadītāja:
– Valdība nav sadzirdējusi piensaimnieku izmisumu. Nav atbalstīts gandrīz nekas no tā, ko lūdzām un prasījām pašvaldības sasauktajā kopsapulcē februārī. Piensaimnieki arī lūdza, lai nekustamā īpašuma nodokļa termiņu pašvaldība pārceļ uz trešo un ceturto ceturksni, kad ienāks nauda par platībmaksājumiem. Tagad saņemta atbilde, ka tas neesot iespējams. Valdība atbalstījusi vienīgi divu miljonu eiro piešķiršanu papildus, bet tos saņems pārsvarā lielie, kas nodarbojas ar ciltsdarbu. Mazajām saimniecībām netiks. Protams, krīze arī lielos skar, piensaimniecībā neviens nav varējis taukus uzkrāt – dzīvo un attīstās no kredītiem. Vieglāk gandrīz izdzīvot ir mazajām saimniecībām, ja ir papildu ienākumi – pensija vai alga. Cita lauksaimniecības nozare daudz nelīdzēs, visās jomās grūti, knapi nosegt pašizmaksu. Gada sākumā bija spēcīgākais sitiens, kad līdztekus straujam resursu un citu izmaksu kāpumam piena iepirkuma cena īsā laika periodā nokrita uz pusi mazāka. Vispirms sešus, tad 13 centus uzreiz paņēma nost. Mūsu kooperatīvā zemāko robežu nesasniedza, kritiskākajā momentā 24,5 centus noturējām. Tagad par pāris centiem cena cēlusies. Zemkopības ministrija mums liek slēgt līgumus, bet mums jau nav ar ko, jo pienu vedam uz Lietuvu. Nevaram ārvalstu uzņēmumiem pieprasīt savus nosacījumus. Zobus sakoduši, zemnieki vēl kaut kā velk. Šajā laikā daudziem govis ciet. Cerība jau vēl ir: kad atslauksies, būs vairāk piena un varbūt vairāk naudas. Šobrīd klusums, nav vēl jābrauc uz lauka ar dārgo degvielu. Taču tūlīt beigsies atbalsts energoresursu patēriņam, būs jāmaksā pilna cena. Ar minerāliem jau tā pieticīgi rīkojamies. Cenas visam citam, tikai ne pienam aug acīmredzami joprojām.

_____________________________

Pašam izeja jāmeklē

Ainars Guštilo, Kabiles saimniecības Nogales īpašnieks:
– Ir vērojama tendence iepirkuma cenai celties, bet ne tik strauji, kā vajadzētu. Līdz rudenim tos 44 centus gan jau sasniegs. Zemnieki paši arī nedaudz vainīgi, ka nekomunicē. Ļoti daudziem nācās izkaut lopus, jo vairs nevarēja pavilkt. Bet pat dziļākajā krīzē tirgus pilnībā neapstājās. Vajadzēja tikai pameklēt, kurš uzpircējs var piemaksāt kaut divus trīs centus vairāk. Tagad nododu Latvijas pienam ik pārdienas pa 13 tonnām. Februārī un martā maksāja 35 centus. Šajā mēnesī viņiem dodu vairs tikai pusi, jo ir cits piedāvājums samaksāt 36 centus, bet, ja visas 13 tonnas atdotu, tad pat 37 centus samaksātu par litru. Tas nozīmē, ka konkurence atkal ir. Tikai uzpircēji negrib maksāt, ja var nemaksāt, un zemnieks citu nemeklē. Es arī pārāk ilgi ar to Latvijas pienu ielaidos, cerēdams, ka pieliks. Pašam jāskatās un jāmeklē, lai gan tā pārstrādātāju politika man nav saprotama. Tā neiet kopā ar loģiskiem aprēķiniem. Tikmēr arī pārstrādātāji žēlojas, ka viss viņiem iet ar mīnuss zīmi. Man tāpat krājas neapmaksātas pavadzīmes. Tikko piešķirtais atbalsts neko daudz nelīdzēs. Ar iesisto robu piensaimniecībā vēl ilgi netiks galā, pat ja tos 44 centus maksātu. Iepriekš uzsvēra, ka gada nogalē Latvijas iepirkuma cenas bijušas augstākās Eiropā. Aizmirsa piebilst, ka 30 gados augstākās! Un tikai četrus mēnešus, līdz atkal momentā nokrita. Aizvaino zemkopības ministra teiktais, ka zemniekiem vajadzējis uzkrāt tajā brīdī, kad bija augstas cenas. Tas taču nebija iespējams, jo bija parādi jādzēš, un vienlaikus cēlušās resursu un ražošanas izmaksas.