Kas jāzina meža īpašniekiem: jauni noteikumi par atmežošanas kompensāciju Latvijā

Meža īpašniekiem tagad ir vairāk elastības, izvēloties kompensāciju par atmežošanu, un ir novērsts nepamatots dubultais maksājums par tiem kokiem, kas palikuši.

7. februārī stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību.

Iepriekš – divkārša maksa un nesamērīgs sods

Saskaņā ar Meža likuma 41. pantu tiem, kuri mežu izcērt, valstij jākompensē negatīvās sekas: CO₂ piesaistes potenciāla un bioloģiskās daudzveidības samazināšana, aizsargjoslu funkciju mazināšana. Lai mežu izciršanu ierobežotu, tika noteikta augsta maksa. Tomēr iepriekšējais regulējums radīja vairākas problēmas – apbūves teritorijās, kur mežs vairs neatbilda sākotnējai funkcijai, mazās platības nereti tomēr tika saglabātas, lai no nesamērīgās maksas izvairītos. Ja pēc atmežošanas palika koki, turpmāk izciršanai bija noteikta jauna kompensācija. Tāpēc, lai izvairītos no dubultas maksas, īpašnieki bieži izvēlējās visu platību izcirst pat tad, ja nocirst visus kokus nebija vajadzības. Ja atmežošana notika bez iepriekšējas samaksas, Valsts meža dienests (VMD) to piedzina trīskārši. Tāpat tika uzlikts administratīvais slogs meža ieaudzēšanas kompensācijai – lai izmaksas samazinātu, zemes īpašnieki izvēlējās mežu ieaudzēt citviet, taču noteikumi uzlika stingras prasības, kas šo procesu apgrūtināja.

Iepriekšējā pieeja radīja nepamatotu finansiālu slogu un būtiski ierobežoja īpašnieka tiesības, ne vienmēr nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp vides aizsardzību un ekonomiskajām interesēm. Turklāt tiesībsargs jau 2021. gadā norādīja, ka trīskārša kompensācija par atmežošanu ir nesamērīga, jo likums neparedzēja iespēju to segt, iestādot jaunu mežu, bet pieprasīja to samaksāt tikai naudā. Tā tika ignorēts variants, ka zemes īpašnieks varētu mežu atjaunot citviet, sasniedzot to pašu mērķi – oglekļa piesaisti un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

Trīs galvenās izmaiņas

1. Mainījusies kompensācijas aprēķināšana mazām meža platībām.

Ja pēc izciršanas vienā zemes vienībā meža paliek mazāk par 0,5 ha, kompensāciju aprēķina visai platībai, vienlaikus mainot zemes lietošanas veidu. Izņēmuma gadījumi ir tad, ja vieta atrodas īpaši aizsargājamajā dabas zonā vai pieguļ citai meža platībai vai tajā tiek ierīkots infrastruktūras objekts. Līdz ar to novērsts dubultā maksājuma risks, ja nākotnē koki tiek nocirsti. Novērsta arī formāla meža atstāšana tādās vietās, kas mazākas par 0,5 h, – tās pēc būtības vairs neatbilst meža definīcijai.

2. Kompensācijas alternatīvas

Zemes īpašnieki pamatā var izvēlēties – maksāt kompensāciju naudā vai ieaudzēt mežu citviet, tā atlīdzinot atmežošanas sekas. Lai procesu atvieglotu, par kompensējamu mežaudzi ir atzīstama arī dabiski ieaudzēta priežu, egļu un bērzu audze, kas sasniegusi vismaz 10 m augstumu un kuru Valsts meža dienests atzinis par koptu (tā ir jaunaudzes vecumā, tajā bijusi kopšanas cirte, šķērslaukums ir starp normālo un minimālo).

Ja apbūves teritorijā koki tiek saglabāti, kompensāciju aprēķina pēc īpašām formulām, kurās CO₂ piesaistes samazinājuma maksa aizstāta ar prasību ieaudzēt mežu citur. Ja izzāģētajā vietā saglabātos kokus vajadzēs nocirst nākotnē, kompensācija būs jāmaksā par koku ciršanu ārpus meža.

3. Mazāks administratīvais slogs, mērķtiecīgāks sods

Turpmāk iesniegums par kompensācijas aprēķinu Valsts meža dienestā jāiesniedz pašam ciršanas ierosinātājam, nevis iestādei, kas darbību atļauj. Tā aprēķināšana tiek paātrināta. Vēl viena svarīga izmaiņa: atmežojamās platības skice vairs nav obligāti jārada sertificētam mērniekam – to varēs paveikt arī būvspeciālisti. Ja atmežošana saistīta ar būvniecību, kompensācija jāaprēķina būvniecības informācijas sistēmā (BIS), un tas ļaus dokumentu apriti paātrināt un procesu digitalizēt, jo Meža valsts reģistrs tiks savietots ar BIS. Plānots, ka pilnībā šī sistēma darbosies no 1. janvāra.

Mainīta kompensācijas summa: ja atmežošana notiks bez iepriekšējas samaksas, VMD turpmāk to piedzīs vienkārtējā, nevis trīskāršā apmērā.

Pašlaik tiek ieviesta Eiropas Savienības (ES) atmežošanas regula, kas būs aktuāla arī Latvijai. Būs stingrākas prasības lauksaimniecības un mežsaimniecības preču izsekojamībai, lai novērstu to saistību ar mežu izciršanu. Lai uzņēmumiem dotu vairāk laika jaunajām prasībām sagatavoties, Latvija kopā ar vairumu ES valstu panāca, ka regulas ieviešana atlikta par gadu. Tā stāsies spēkā 30. decembrī lielajiem uzņēmumiem un nākamgad 30. jūnijā mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem.