Kas ir mobings, kur un kā tas izpaužas? Kā ar to cīnīties?

Izplatīts sociālo tīklu grupās

Inta Brantevica, Kuldīgas Centra vidusskolas psiholoģe:

– Mobings skolā izpaužas kā ilgstošs pāridarījums vienam vai vairākiem bērniem. Jaunieši mēdz otru aizskart, verbāli apvainojot. Jauniešu un bērnu vidū mobings bieži novērojams sociālajos tīklos, vairāk tādās platformās, kurās notiek ziņu apmaiņa, kā WhatsApp vai Snapchat. Vēl nesen bija situācijas, ka jaunietis no saziņas grupas tika izslēgts vai arī grupā pazemots ar sliktiem vārdiem. Citās platformās, kā Tik Tok, tas var izpausties, izsakot nievājošu viedokli par jaunieša ierakstu vai bildi. Ir bijuši gadījumi, kad bilde tiek izķēmota, otru pazemojot. Klātienē par mobinga upuriem biežāk kļūst tie bērni, kuri no citiem atšķiras, ir klusāki, kuriem sekmes ir sliktākas vai – tieši otrādi – ļoti labas. Mobings rodas tad, kad jaunietis izsauc uzmanību piesaistošu reakciju. Tā var būt verbāla reakcija uz ko atšķirīgu, pasakot ko aizskarošu.

Skolās šie gadījumi tiek risināti, izrunājoties, paskaidrojot, ka tā darīt nav pareizi. Kad bērni saprot, ka kāda darbība, vārdi citu aizskar, viņi sāk kontrolēt, kā pret otru izturas. Kamēr ar pāridarītājiem nerunā, viņi nejūt, ka kādu aizskartu. Tā lielākoties ir automātiska rīcība, par kuras sekām viņi neizdomājas, tāpēc sarunas par mobinga veidiem skolā ir ļoti svarīgas un vajadzīgas. Tas ir vienīgais veids, kā cīnīties.

Pēc pētījumiem pasaulē pāridarītāji ir tie, kuri paši, kad bijuši mazāki, saskārušies ar mobingu un tagad, kad izauguši, to dara ar mazākajiem. Vai arī citādu komunikāciju viņi neprot, jo aug vardarbīgā ģimenē, atnākuši uz skolu, jūtas slikti un citreiz pat neapzināti, impulsīvi kādam nodara pāri.

Arī darbavietās mobings galvenokārt izpaužas pret kādu atšķirīgo. Bieži tas notiek tad, ja tur no kāda kolēģa vēlas atbrīvoties vai ja kāda iemesla pēc viņš nepatīk, ar viņu grūti sadarboties, atrast kopīgu viedokli. Tas notiek gan verbāli, gan fiziski, gan emocionāli. Tā var būt arī otra ignorēšana.

Visur baida atšķirīgais

Madara Brūkle, Kuldīgas novada sociālā dienesta sociālās palīdzības un atbalsta nodaļas vadītāja:

– Mobings ir emocionāls, psiholoģisks uzbrukums. Tā ir apzināta rīcība pret citu cilvēku, kas var izpausties gan acīmredzami, gan slēpti. Tās var būt jebkādas darbības, kas ir kā psiholoģiska vardarbība. Darbavietās tās izpaužas kā pārākuma izrādīšana pret kādu kolēģi, viedokļa noliegšana, ietekmēšana, tieša vai netieša pazemošana, ignorēšana. Tieši tāpat tas var izpausties pret kādu ģimenē.

Pāridarītāji ir tādi cilvēki, kuriem pašiem ir kompleksi un kuri, mēģinot tos noslēpt, ieņem šo lomu. Manuprāt, tie ir iekšēji nepiepildīti, nepārliecināti cilvēki, kuri baidās par savu vietu sabiedrībā. Situācijā, kad viņi jūtas nepārliecinoši, pirmais aizsargmehānisms ir psiholoģisks uzbrukums. Mobinga upuris var būt jebkurš cilvēks: gan vājš, gan spēcīgs. Šādā lomā var nonākt ikviens, kurš otram rada kādu apdraudējumu. Tas var būt ļoti nepārliecināts cilvēks, bet tikpat labi tas var būt sāncensis, kas savu varu neslēpj un izrāda citiem.

Man saskarsme ar mobingu nav bijusi, vai arī tādās situācijās esmu norobežojusies, nemaz to nepamanot, nepievēršot uzmanību, neļaujot, lai tas mani ietekmē. Taču šādi cilvēki ir visur, gandrīz katrā iestādē, jebkurā skolā vai grupā, kur citiem ir būtiski norādīt savu vietu sabiedrībā un kur tas tiek panākts ar mobingu.

Kā cīnīties? Ja upuris ar to nevar tikt galā saviem spēkiem, jāmeklē palīdzība pie tāda cilvēka, kuram viņš uzticas, var to meklēt kādā iestādē kā sociālu pakalpojumu, piemēram, psihologu.

Ja kādu aizskar, rīkojas tūlīt

Aigars Matevičs, Ēdoles pamatskolas direktors:

– Mobings citreiz izpaužas tā, ka vecākas klases skolēns kādu rupjāku vārdu pasaka jaunākam vai arī pavisam jaunam skolēnam, taču mūsu skolā tas tiek risināts nekavējoties: tas, kurš aizskarts, iet pie klases audzinātāja, un kopā ar mani viss tiek pārrunāts. Fiziska mobinga mūsu skolā nav.

Tas iemesls, kāpēc tas vispār notiek, ir tāds, ka kāds ir citādāks. Pēdējā situācija: no citas skolas atnāca kāds, kurš ir augumā mazāks par pārējiem, un lielie puiši viņam izteikuši dažus nievājošus vārdus. Vēl pirms pāris dienām koridorā šo jaunieti satiku un prasīju, vai kāds izteicis vēl kādu negatīvu komentāru, un viņš atbildēja: kopš reizes, kad tas pārrunāts, neesot. Te pierādās tas, ka pārrunājot situācijas tiek novērstas un neatkārtojas. Visiem bērniem esmu pateicis: ja kādam ir konflikts ar citu bērnu fiziski vai emocionāli un audzinātājas nav, lai tūlīt nāk pie manis.

Mums skolēnu nav tik daudz kā pilsētās – katru pazīstam un visas izdarības redzam. Izglītības ministre Anda Čakša gan bija teikusi, ka tieši lauku skolās mobings esot lielāks. Man šķiet tieši pretēji. Lielajās skolās tādus gadījumus pamanīt un kontrolēt ir daudz grūtāk. Mums jaunākās un vecākās klases sadalītas pa stāviem, lai viens otram netraucētu un konfliktus nesāktu.

Mūsdienās mobings vērojams internetā, sociālajos tīklos. Lai to mazinātu, telefonus ļaujam izmantot tikai starpbrīžos. Sākoties stundai, visi tos noliek uz skolotāju galda. Šogad neesmu dzirdējis nevienu gadījumu, ka kāds būtu otru pazemojis vatsapa grupā, taču agrāk ir bijuši, tūlīt reaģējām un runājām. Bērnus, kuri pēc stundām ar skolas autobusu brauc uz citu pagastu, skolotājas līdz tam pavada. Arī tur nenotiek ne otra pazemošana, ne kaušanās.